Galvenās no šīm vēlēšanām, ņemot vērā, ka Indonēzija ir izteikti prezidentāla valsts, savukārt bija nākamā prezidenta un viceprezidenta vēlēšanas. Tās noslēdzās bez kādiem pārsteigumiem ar galveno favorītu tandēma, kandidātu uz attiecīgi prezidenta un viceprezidenta amatiem – Indonēzijas aizsardzības ministra, atvaļinātā ģenerāļa Prabovo Subianto un Sukarartas pilsētas mēra Gibrana Rakabuminga Rakas – gana pārliecinošu uzvaru. Subianto un Raku atbalstīja gandrīz 60% vēlētāju.
Pie kam jūtami interesantāki par abu politiķu vārdiem ir viņu raduraksti. Nākamais valsts prezidents Subianto ir Indonēzijas paša ilglaicīgākā, 32 gadus valdījušā, formāli prezidenta, bet faktiski militārā diktatora Suharto znots (kurš 1998. gadā gan ņēma aktīvu dalību sievastēva gāšanā), bet nākamais viceprezidents ir patlabanējā Indonēzijas prezidenta Džoko Vidoko, kuram pamatlikums liedz kandidēt uz trešo termiņu amatā, vecākais dēls. Ne tikai šo, bet arī virknes specifisku iekšpolitisku iemeslu dēļ nav šaubu, ka vēlēšanu gaitā tika legalizēta varas tālāka nodošana valsts ietekmīgāko klanu iekšienē. Galvenais mērķis šajā gadījumā acīmredzami bija iztikt bez liekiem satricinājumiem, kas arī veiksmīgi ir sasniegts.
Cits uzmanības vērts fakts – nākamais prezidents Subianto nekad nav slēpis simpātijas pret Ķīnu un vēlmi ievērojami paplašināt sadarbību. Tostarp ir licis arī saprast, ka labprāt redzētu Indonēziju paplašinātās BRICS – galvenās nerietumu valstu organizācijas – rindās. Indonēzija tikmēr ir pati nozīmīgākā un ietekmīgākā no Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN valstīm. Kā Indonēzija, tā visa asociācija līdz šim savukārt ir uzsvērti centušās ievērot ģeopolitisko neitralitāti, vienlīdz sadarbojoties kā ar rietumvalstīm, tā ar Ķīnu un arī Krieviju.
Atvaļinātais ģenerālis Subianto tikmēr plāno mainīt šo kursu un pagriezt Indonēziju Ķīnas un BRICS virzienā. Var nešaubīties, ka Indonēzijā šis jautājums jau ir saskaņots visu ieinteresēto pušu vidū un nākamais prezidents vienkārši pauž kopīgo viedokli par tālāko izvēli, kura vienlaikus nozīmē kā daļas ASEAN valstu sekošanu Džakartai, tā potenciālās nesaskaņas asociācijas valstu vidū, daļai no kurām pat neitrālas attiecības ar Pekinu rada galvassāpes, kas sliktākajā gadījumā var likt šaubīties arī par ASEAN tālākas pastāvēšanas iespējām.