Vairāki jūsu nozares uzņēmēji teikuši – cilvēkiem jābūt ļoti piesardzīgiem, lai nenotiek tā, ka uz viņu vārda, izmantojot viņu datus, cits paņem ātro kredītu, to neatdod un atstāj vienīgi saistības.
Krāpšanas gadījumi ir bijuši, to neviens nevar noliegt, bet, lai varētu ātro kredītu paņemt uz citas personas vārda, jāzina ne tikai vārds, uzvārds, personas kods, bet arī dati, kas nodrošina pieeju internetbankai. Ja personas kods tiešām tiek prasīts daudzviet, tad piekļuve internetbankai ikvienam cilvēkam būtu jāglabā tikpat rūpīgi kā naudas maks. Protams, no noziedzīgiem nodarījumiem neviens nav pilnībā pasargāts, turklāt ir arī ļoti vieglprātīgi cilvēki, kuri ikdienā neuzmana savus internetbankas piekļuves datus.
Nebanku aizdevēji kredītņēmēju maksātspēju daudzos gadījumos joprojām nepārbauda?
Pamatā maksātspēja tiek pārbaudīta, un vairāk nekā puse ātro kredītu prasījumu tiek atteikti.
Tātad cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuri Dienai un citiem medijiem stāstījuši, ka ātrajos kredītos bez problēmām aizņēmušies ļoti daudz naudas, bet nezina, kā to atdod, jūsuprāt, nestāsta patiesību?
Šie atsevišķie stāsti medijos atbilst patiesībai, bet rodas jautājums, kāpēc šiem konkrētajiem cilvēkiem, kuri par savām nedienām stāsta žurnālistiem, tāda situācija izveidojusies. Pamatproblēma, kas bija un joprojām eksistē, bet kuru LNKA biedri vienojušies kopīgiem spēkiem risināt, ir tā, ka aizdevējiem nav pieejami dati, vai šis kredīta prasītājs ir vai nav aizņēmies vēl pie kāda aizdevēja.
Vai LNKA biedriem ir pieejami dati, piemēram, par kredītņēmēja atalgojumu?
Nē, valsts iestādes mums nenodrošina pieeju tādiem datiem, bet esam šobrīd vienojušies, ka LNKA biedri savās mājaslapās ieviesīs sadaļu, kurā kredīta prasītājiem būs jānorāda savi ienākumi.
Tomēr to pārbaudīt nevarēsiet. Teorētiski arī bezdarbnieks var ierakstīt, ka saņem algu 1000 latu mēnesī.
Tiesa, bet cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība, vai viņa sniegtā informācija ir pareiza, un mēs nevaram domāt, ka visi cilvēki melo.
Protams, nevaram, bet teorētiski tāda situācija, kad uzrāda nepatiesus, daudz augstākus ienākumus, pastāv.
Jā, jāpiekrīt, ka nebanku kredītdevējiem šobrīd nav iespēju cilvēka ienākumu līmeni pārbaudīt, jo Valsts ieņēmumu dienests vispār nevienam nenodrošina pieeju saviem datiem, arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra datus nedod. Domāju, ka situāciju varētu atrisināt valsts koordinēta kredītbiroja izveidošana. Protams, jāņem vērā, ka summas, ko mēdz aizņemties ātrajos kredītos, ir nelielas, līdz ar to nebūtu adekvāti prasīt no cilvēkiem pierādījumus par īpašumiem, kā arī ļoti detalizētu ieņēmumu un izdevumu sadalījumu. Nav piemērojami vienādi nosacījumi maksātspējas pārbaudei ātro kredītu devējiem un bankām, kas aizdod, piemēram, 100 tūkstošus latu.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 11. aprīļa, laikrakstā Diena.