Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle
Ambīcijas izrādījušās lielākas par ekonomiskajām, politiskajām un militārajām iespējām

Gadadiena bez optimisma

Londonā 3. un 4. decembrī notiek Ziemeļatlantijas alianses valstu līderu samits un pie viena arī organizācijas 70. gada jubilejas pieticīga atzīmēšana. Pieticīga tāpēc, ka starp alianses dalībvalstīm parādās aizvien izteiktākas pretrunas, kas nopietni ietekmē NATO vienotību un apdraud tās nākotni.

Galvenais NATO problēmu cēlonis ir fakts, ka alianses vadošajai valstij ASV virknes iemeslu dēļ vairāk nepietiek resursu militārā bloka uzturēšanai. Līdzīgi kā vēstures gaitā tas noticis ar daudzām citām lielvarām, arī ASV ambīcijas ir izrādījušās lielākas par ekonomiskajām, politiskajām un militārajām iespējām.

Vismaz tā daļa ASV politiskās elites, kuru pārstāv prezidents Donalds Tramps, apzinās katastrofas mērogus un cenšas glābt, kas vēl glābjams, tajā skaitā uz pārējo NATO valstu rēķina. No pēdējām tiek prasīta militāro izdevumu palielināšana, pat necenšoties slēpt, ka papildu līdzekļus ASV plāno tērēt galvenokārt savām vajadzībām. Tāpat ASV prezidents sāk atteikties no alianses dalības pasākumos, kurus uzskata par neizdevīgiem.

Ļoti ticams, ka šo situāciju NATO vadošās Eiropas valstis varētu arī pieciest, tomēr militārā joma ir tikai daļa no kopējā saraksta. Uz eiropiešiem (un ne tikai uz viņiem) tiek izdarīts ievērojams spiediens, lai panāktu ekonomiskās politikas pārskatīšanu un ievirzīšanu ASV daudz izdevīgākā gultnē.

Rezultātā tuvojas norietam arī stāvoklis, kad ASV sabiedrotie mainīja ekonomiskos ieguvumus pret ģeopolitisku pakļaušanos (lai arī ar atsevišķiem sacelšanās mēģinājumiem) ASV interesēm. Uz kuģa arī ir sācies dumpis vairāku valstu izpildījumā, pie viena aktualizējot arī savstarpējās pretrunas apvienotās Eiropas iekšienē.

Galvenās nemieru cēlājas ir Francija, kur izplatās viedoklis, ka Eiropai (protams, Parīzes vadībā) ir jāizmanto ASV vājums, lai veidotu jau savu, Eiropas armiju un atgūtu ģeopolitisko suverenitāti, kā arī Turcija. Ankaras stratēģiskās intereses aizvien biežāk nonāk atklātā pretrunā ar NATO deklarēto kursu, bet savs krekls šādos gadījumos vienmēr ir tuvāks.

Pie neapmierinātajiem jāpieskaita arī Vācija, kurai Trampa politika sola milzu problēmas un kura šā iemesla dēļ cer uz vecās kārtības (demokrātu) atgriešanos. Lieki piebilst, ka tas nevairo uzticību starp Berlīni un galvenokārt Austrumeiropas valstīm, kuras savukārt steidzas pieņemt jaunos noteikumus.

Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Kopējie pretrunu mērogi ir tādi, kas liek uzdot jautājumu par rīcības plāniem Latviju atklāti biedējošajam gadījumam, ja NATO izrādīsies funkcionēt atklāti nespējīga organizācija vai pat vispār beigs pastāvēt.

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka liela daļa NATO dalībnieku vairs īsti neredz jēgu NATO pastāvēšanai , tāpēc arī nav tā optimisma. Ja viņi secinātu, ka Krievija patiesi tos apdraud... momentā būtu skaidrs mērķis un arī "optimisms" atgrieztos.
trusis nejaukais
t
nu protams ka nav optimisma, tas ir kaa aiziet uz restoraanu neskatoties uz cenaam kaartiigi pieeesties un peec tam tev atnes reekjinu.
Tavs vārds
T
Pieņemu, ka demokrāti šeit domāti šeir domāti kā pretsvars Trampam. Pat ne pieņemu - nešaubos.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ārpolitiska tukšvārdība(8)

Saeimā notikušas ikgadējās ārpolitikas debates ar atbildīgā ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību.

Attiecību "kā vienmēr" šoreiz nebūs?(1)

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tā vietā, lai padziļinātu ekonomisko un arī politisko integrāciju ar Krieviju, tomēr ir izšķīries cīnīties par varas un rīcības brīvības saglabāšanu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē