Formulējums "norēķināties rubļos" šajā gadījumā gan nav gluži precīzs, jo Krievijas prasība ir, ka gāzes pircējiem jāatver Krievijā īpašs konts, kurā iemaksātie eiro pēc tam tiek pārvērsti rubļos, pārdodot tos Maskavas biržā. Šāds solis ļauj Krievijas finanšu sistēmai saglabāt tās stabilitāti, savukārt cauruļvadu gāzes eksportētājs Gazprom var neuztraukties par savu līdzekļu iespējamo iesaldēšanu. Virkne pazīmju arī liecina, ka minētie principi pakāpeniski tiks attiecināti uz visām nozīmīgajām Krievijas eksportprecēm.
Konkrēti gāzes piegāžu gadījumā Maskava arī ir uzskatāmi nodemonstrējusi, ka nekādu kompromisu nebūs, un tie gāzes pircēji Eiropā, kas atteiksies izmantot minēto shēmu (atvērt speciālu kontu un apmaksāt rēķinus ar tā starpniecību), no piegādēm tiks atslēgti. Tā gāzes piegādes jau ir atslēgtas Polijas un Bulgārijas nacionālajām gāzes kompānijām, un līdz maija otrajai pusei, termiņam, līdz kuram jāveic maksājumi visiem Krievijas gāzes patērētājiem, atslēgto valstu skaits vēl pieaugs. Turklāt vismaz naudas izteiksmē Krievija ir tikai ieguvēja, jo katrs šāds gadījums noved pie jauna gāzes cenu kāpuma biržās un attiecīgi atlikušie pircēji ar uzviju sedz iztrūkumu.
Tajā pašā laikā aģentūra Bloomberg vēsta, ka speciālos kontus Krievijā ir atvēruši jau desmit Krievijas gāzes pircēju (pavisam Krievijas gāze tiek piegādāta 21 Eiropas valstij, lai gan kompāniju, kas to pērk, skaits ir lielāks). Vēl vairāki lieli patērētāji, tajā skaitā Itālijas Eni un Vācijas Uniper, izskata šādas iespējas, bet vismaz četras kompānijas jau ir veikušas pirmos maksājumus jaunās shēmas ietvaros. Citiem vārdiem – princips darbojas, jo Krievijas gāzes piegādēm vismaz pagaidām alternatīvu vienkārši nav. Ja vien par alternatīvu neuzskata veselu plejādi iespaidīgu ekonomisko negāciju.
Raugoties plašāk, tas nozīmē, ka Eiropas iespējas ietekmēt Krieviju ar sankciju palīdzību vismaz uz dažiem tuvākajiem gadiem ir izsmeltas, jo Maskava aktīvi pārorientē eksporta plūsmas uz citiem reģioniem, mazinot atkarību no Eiropas un saites ar to. Attiecīgi arī konfrontācija šajā frontē būs nevis īstermiņa, bet turpināsies gadiem vai pat gadu desmitiem, un tas ir fakts, ar kuru mums nāksies sadzīvot.