Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Ierēdņiem nav jāražo izklaides ziņas

Ikgadējā tradīcija publiskot jaundzimušajiem dotos jocīgos vārdus ir labs iemesls, lai uzdotu jautājumu, ar kādu pievienoto vērtību un labumu sabiedrībai dažādas valsts pārvaldes iestādes regulāri publisko to vai citu informāciju, kas demonstrē apšaubāmus pilsoņu lēmumus un dažādas ķibeles, kurās tie nokļūst. Publiska iesmiešana vai pašausmināšanās nedrīkst būt šādas valstiskas prakses vienīgais vadmotīvs un pievienotā vērtība.

Konkrētā jezga sākās trešdien, kad Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departaments publiskoja aizgājušo gadu raksturojošus datus, kuros līdzās citai statistiskai informācijai necila vieta pēdējā rindkopā bija ierādīta to pārdesmit jocīgo, muļķīgo vai vairākumā vienkārši reto, neierasto vārdu un to salikumu uzskaitījumam, kurus daži vecāki pērn devuši saviem jaundzimušajiem bērniem. Lielāko rezonansi kā diskutablākie starp tiem izpelnījās Miesassargs zēnam un Bronza meitenei.

Uz šīs TM publiskotās informācijas pamata tapa virkne ziņu portālu izklaides sadaļās, par šiem vārdiem tika kolektīvi iesmiets un sašusts sociālajos tīklos, ne bez pamata moralizējot, ka vecāki bērnus pakļauj iespējamam izsmieklam vēlākajā dzīvē. Patiesībā šī ikgadējā prakse ar jaundzimušo dīvaino vārdu publiskošanu ir ļoti sena un raisa loģisku jautājumu, kādu sabiedrisko labumu TM tajā saredz.

Ja ir vēlme netieši norādīt, ka konkrēto vārdu došana nav apsveicama, domājot par valodas labskanību, konkrēto bērnu psihoemocionālo labsajūtu nākotnē vai vienkārši vārdu etimoloģiskā konteksta dēļ, vai pareizāk un gudrāk to nebūtu darīt zināmu uz jaunradi orientētajiem vecākiem, viņus konsultējot vārda reģistrācijas brīdī?

Rūpes par portālu izklaides sleju saturu noteikti nav TM un nevienas valsts iestādes funkcija; ja kāda informācija tiek izplatīta uz veidlapas ar iestādes ģerboni un no oficiālā e-pasta, ierēdņiem būtu jāspēj atbildēt, kāda ir tās pievienotā vērtība, kādu mērķi ar tās izplatīšanu valsts vēlas sasniegt.

Līdzīgas pārdomas pārņem teju ikreiz, kad glābšanas dienesti un tiesībsargājošās iestādes izplata parasti ļoti lakonisku informāciju par kārtējo ugunsgrēku, ceļu satiksmes negadījumu vai citu nelaimi, kurā iekūlušies pilsoņi. Absolūtajā vairākumā nekādu pievienoto vērtību jeb informatīvo svaru bez ļoti vispārīga atgādinājuma būt uzmanīgiem šīs ikdienas ziņas nenes un kalpo, lai publika pašausminātos un pakomentētu bez dziļākas izpratnes par notikušā apstākļiem. Kamēr pāris rindkopu, kuras izskaidrotu, kas novedis pie konkrētās nelaimes, šo valstisko komunikāciju padarītu valstisku arī pēc satura, ne tikai pēc formas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Birokrātijas spīlēs

Diezgan spilgtu paraugstundu tam, kādēļ ļoti, patiešām ļoti steidzami nepieciešams uzsākt birokrātiskā sloga mazināšanas aktivitātes, nupat demonstrē ne vairs tikai ierēdņi, bet arī politiķi, savās &q...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē