Kā paziņoja Meja, pie secinājuma par Krievijas atbildību britu valdība nonākusi tāpēc, ka uzbrukumā izmantota Krievijā izstrādāta militāras kategorijas Novičok grupas nervus paralizējoša viela un Krievija ir valsts, kura pieļauj atsevišķu pārbēdzēju padarīšanu par "likumīgiem mērķiem". Savukārt Krievijai tika izvirzīta prasība 24 stundu laikā paskaidrot, vai tā bijusi valsts tieša rīcība, vai arī rezultāts kontroles zaudēšanai pār attiecīgo vielu krājumiem, ko Maskava jau atteikusies darīt, kamdēļ Lielbritānija ar ASV atbalstu un mēģinot piesaistīt Eiropas Savienību centīsies vērst pret Maskavu kādas pagaidām neskaidras sankcijas.
Vienlaikus nevar neredzēt, ka viss iepriekš minētais, "ļoti iespējams", ir galvenokārt politisku iemeslu dēļ, kamēr praksē tas ir tikai vienkārši iespējams.
Tā pastāv šaubas, vai Krievijas varas iestādēm vispār ir kāds iemesls izrēķināties ar Skripaļu, kurš ne tikai jau sen nezina nekādus valsts noslēpumus, bet Krievijā arī ir oficiāli amnestēts. Vēl jo vairāk – tieši pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas nešaubīgi nozīmē Maskavai neizdevīgu skandālu ar neprognozējamu iznākumu.
Ne mazāk strīdīga ir arī Krievijas saistīšana ar Novičok grupas nervus paralizējošajām vielām jeb tā dēvētajiem aģentiem. Novičok grupas aģentus izstrādāja PSRS pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, bet drīz pēc PSRS sabrukuma Krievijā to ražošana tika pārtraukta, tāpat ar laiku tika oficiāli likvidēti visi krājumi. Teorētiski Krievija, protams, var atjaunot šīs grupas aģentu ražošanu, tomēr šajā gadījumā daudz interesantāks šķiet jautājums, kādās rokās tā dēvētajos vētrainajos 90. gados, kad no PSRS tika izpārdots viss, ko vien varēja izpārdot, varētu būt nonākušas attiecīgās formulas un receptes.
Kopumā jautājumu ir tik daudz, ka tie, palikuši bez atbildēm, rada šaubas par Krievijas kā galvenās aizdomās turamās statusu. Savukārt iespējamo pretendentu uz šo lomu sarakstā principā var tikt iekļauta jebkura valsts vai jaudīga organizācija, kurai ir vēlme vēl vairāk pasliktināt Krievijas un Rietumu attiecības, cerot gūt savas dividendes. Slikti šajā gadījumā ir tas, ka uz šāda fona, visticamāk, tā arī paliks līdz galam neizmeklētas pārējās versijas par uzbrukuma autoriem, jo politiskā konjunktūra diezin vai paredz iespēju, ka par tādiem pēkšņi tiek atzīts, piemēram, kāds it kā demokrātisks islāmistu grupējums.
Onslow
sedlenieks idiottrollis
Rubeņrauts