Tomēr šis lēmums arī nav pelnījis absurdos apvainojumus demokrātijas un vārda brīvības apdraudēšanā. Drīzāk šī kritiķu nespēja aiz trim priedēm saskatīt mežu demonstrē demokrātijas biežo vājumu sevi aizsargāt.
Tomēr te arī NEPL padomes lēmumam saudzējošie vārdi beidzas. Lēmums, protams, ir kārtējā pseidorosība apstākļos, kad daudzi saindētas interpretācijas sasmalstās populārajos Telegram kanālos un citos dezinformācijas rīkos, kuros Kremlim izdevīgie naratīvi tiek pasniegti jau gatavi, īsi, kodolīgi un ar ilustrācijām, nevis gari, garlaicīgi un vairumam nesaprotami kā, piemēram, vietnē kremlin.ru, kura ir starp daudzajām bloķētajām. Pārmetums visas cēloņsakarību ķēdītes neapzināšanā nav tikai NEPLP, arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien, atskaitoties Saeimai par valdības darbu, atsaucās uz NEPLP rosību un uzteica centienus Krievijas oficiālās propagandas kanālus Latvijā aizstāt ar neatkarīgiem, tostarp dodot patvērumu kaimiņvalstī aizliegtajiem medijiem. Protams, arī tas ir vajadzīgs un atbalstāms, bet līdzīgi kā NEPLP lēmumi nerisina problēmas ar marginālām sabiedrības grupām, kas šādus informācijas kanālus nepatērēja iepriekš un nepatērēs arī turpmāk.
Es pilnīgi saprotu liberāli noskaņotu cilvēku sašutumu par NEPLP lēmumu, jo, piedodiet, lasot NEPLP lēmuma pamatojumā ietvertos formulējumus, ka šajās vietnēs "tiek izplatīta arī sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem Pasaulē" un "šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē", domājošs cilvēks var izvēlēties tikai divus variantus – histēriski smieties vai sašust. Sāksim ar to, ka arī, piemēram, NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa priekšstati par notikumiem pasaulē ar ārkārtīgi lielu ticamību liksies maldinoši ļoti daudziem ne mazāk Latvijai lojāliem un patriotiskiem cilvēkiem.
Vai vietnes slēgt nevajag? Domāju, ka kara un arī informatīvā kara apstākļi, kā arī mūsu valsts specifiskā sociālpolitiskā situācija sniedz viennozīmīgu atbildi, ka par ļaunu tas nenāks. Un, piedodiet, tumsonību, cenšoties stāstīt par vienotu priekšstatu par notikumiem pasaulē, bet turēties skaidrā profesionālā rāmī. Kur kritērijs piekļuves ierobežošanai ir, pirmkārt, Krievijas noziedzīgā režīma oficiālās propagandas naratīvu izplatīšana, otrkārt, šiem ierobežojumiem ir skaidrs laika formāts – kara izbeigšana pret Ukrainu un Kremļa kara noziedznieku režīma nomaiņa.
Citādi – kā NEPLP atļaus piekļuvi kaimiņzemes resursiem nebūt ne utopiski nereālā, bet pat visai reālā drīzas nākotnes situācijā, kad, teiksim, Krievijā būs mainījusies politiskā vara, bet šī jaunā vara nebūt nebūs tīrasiņu demokrāti ar "patiesiem priekšstatiem par notikumiem pasaulē", bet kompromisa variants, kā tas, visticamāk, notiks?