Starp projektiem ir Irānas tāpat iespaidīgās ietekmes šiītu musulmaņu pasaulē jeb šiītu pusmēnesī tālāka palielināšana, transporta koridors Ziemeļi–dienvidi, plāni kopīgi ar Krieviju un Kataru izveidot gāzes megahabu Irānas teritorijā, Teherānas un arābu valstu nodomi par sadarbību starp jūras kara spēkiem, lai "nodrošināt kārtību" to piekrastes ūdeņos, kas ir pasaules mēroga kuģniecības artērijas, u. c. Tāpat arī strauja virzība pretī dalībai Šanhajas sadarbības organizācijā un BRICS un sadarbības ar Ķīnu un Krieviju izvēršana. Neaizmirstot arī par citām nerietumu valstīm.
Irānā šie procesi tiek vērtēti kā atalgojums par to, ka valsts ir izturējusi konfrontācijas ar Rietumiem četras desmitgades. Rietumvalstu nostāju tikmēr var raksturot kā apjukumu. Atbilstīgi vispārpieņemtajam priekšstatam Irāna, kas ir valsts ar vāju ekonomiku un ilgstoši ir bijusi Rietumu sankcijām visvairāk pakļautā valsts pasaulē, un tikai nesen zaudēja šo apšaubāmo titulu Krievijai, valsts, kur pie varas atrodas teokrātisks režīms, kā arī pastāv virkne iekšpolitisku pretrunu, nevar piedzīvot šādu pavērsienu.
Pavērsiens tikmēr kļūst aizvien vērienīgāks, Persijas impērijas mantinieki atgriežas savā Lielajā spēlē, bet apritē parādās termins "Irānas fenomens", kā arī pārspriedumi par to, kuras valstis vēl varētu aiziet pa šādu ceļu. Minētā fenomena pamatā tikmēr ir radikālas izmaiņas Irānas sabiedrības noskaņojumos un politiskajā sistēmā, kas tika piedzīvotas Irānas un Irākas kara laikā no 1980. gada līdz 1988. gadam, kad Irāna, galvenokārt paļaujoties uz saviem spēkiem, spēja "nosargāt neizšķirtu" ar ASV atbalstīto Sadama Huseina Irāku. Bez uzskatu ziņā raibās sabiedrības konsolidācijas (šajā gadījumā – zem šiītu islāma karogiem), kā arī potenciāla visdažādākajās jomās attīstīšanas tas nebūtu iespējams. Atsevišķi jāpiemin, ka karš, neraugoties uz aptuveni pusmiljonu kritušo irāņu, neapturēja valsts iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu.
Protams, globālā ģeopolitiskā konfrontācija vēl atrodas pirmajā posmā, un Teherāna beigās var izrādīties zaudētāju nometnē. Vienlaikus Irānas fenomens sniedz priekšstatu par faktoriem, kas nodrošina šīs un var nodrošināt arī citu valstu pastāvēšanu ilgtermiņā atklāti sarežģītos apstākļos.