Kā dzīvosim pēc Eiropas naudām

**Fragments no intervijas:Daudz tiek runāts par nepilnībām Eiropas naudas apgūšanā, taču nu jau valstij, pašvaldībām, uzņēmējiem jāsāk gatavoties arī tam, ka pēc 2020. gada šādas "piešprices" mūsu ekonomikas attīstībai vairs nebūs.Jā, vēl kāds laiks līdz tam, bet jāsāk gatavoties ir. Jo arī, piemēram, valsts budžets tiek veidots, rēķinoties ar šo naudu. Plānojot budžetu vairāku gadu perspektīvā, savlaicīgi jāsāk domāt, kā dzīvosim situācijā, kad Eiropas naudas nebūs. Jau šobrīd būvniecībā ir vērojams nenormāli liels kritums, jo kavējas jaunā perioda fondu finansējuma izmantošana. Tas signalizē to, ka privātās naudas investīcijām nav, savukārt valsts un pašvaldību ieguldījumi būvniecībā pamatā saistīti ar Eiropas naudām. Ja šī ir īstermiņa problēma, jo tūlīt jau tās naudas atkal būs pieejamas un tuvākos 3-4 gadus būs, tad pēc tam gan vairs ne. Ja līdz tam laikam nebūs apstākļu privāto investīciju uzrāvienam, kas kompensē Eiropas un līdz ar to valsts ieguldījumu kritumu, situācija būs ļoti smaga.Kāpēc šobrīd ir samērā maz privāto investīciju?Tam ir daudzi faktori. Viens saistīts ar termiņuzturēšanās atļauju pret ieguldījumiem ierobežošanu un krīzi Krievijā, kas atstāj iespaidu uz dzīvokļu sektoru.Ja skatāmies ceļu būvi, tā šobrīd faktiski pamatā atkarīga no Eiropas naudas. Ja ceļu būvniecībā netiks akumulēti vietējie resursi, nākotnē problēmas būs ļoti lielas. Arī lauksaimniekiem, ja kāds kaut ko grib būvēt, jāpaspēj vēl pēdējā finansēšanas periodā.Pēc 2020. gada vairs nebūs pilnīgi nekādas naudas?Nevar teikt, ka nekādas, gan jau būs kādas programmas, bet ne jau tas, ko saucam par naudu investīcijām. Vēl, runājot par lauksaimniecību, skaidrs, ka tāds tehnikas apgreids, kāds bija iespējams pēdējo astoņu gadu laikā, vairs nebūs iespējams. Tiem, kas pieraduši strādāt ar labu tehniku un to samērā bieži atjaunināt, jārēķinās, ka pēc atbalsta beigām tas būs daudz grūtāk izdarāms.Lai investētu modernizācijā, būs jāņem kredīti.Šobrīd bankas izsniedz kredītus, rēķinoties, ka ir piešķirts Eiropas līdzfinansējums. Bet arī turpmāk uzņēmējiem tehnika būs jāmodernizē, lai kāpinātu produkcijas ražošanu vai vismaz noturētu iepriekšējā līmenī. Un te ir jautājums: kāda būs valsts politika, lai stimulētu bankas kreditēt?Bankas ziņo, ka kreditēšana attīstās.Tas ir dziļākas analīzes vērts jautājums, ko kreditē, vai arī uzņēmējus ārpus Rīgas un ar Eiropas naudu nesaistītus objektus. Es domāju, ka bankas joprojām ir ļoti uzmanīgas, jo ir pamats bažām par ekonomikas izaugsmi, kas nav gluži tāda, kā cerēts. Tāpēc saku, ka svarīgi, kāda būs valsts politika. Jo valstij neviena banka vairs nepieder, visas ir pārdotas.Ja iepriekšējās krīzes bija grūtāk prognozējamas, tā, kas saistās ar investīciju trūkumu tautsaimniecībā pēc tam, kad beigsies Eiropas finansējums, ir acīmredzama.Kā jau teicu, gan jau kaut kādas atsevišķas programmas vēl būs, bet, kopumā ņemot, situācija varētu būt visai bēdīga. Politiķiem par to jāsāk domāt jau šodien.Visu interviju ar Edgaru Zalānu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 26.jūlija, numurā!**