Tas izraisīja daudzus komentārus un pārmetumus simpātijās ultraliberālām un nemīlestībā pret konservatīvām vērtībām, uz kuru viļņa Baltajā namā atgriežas Tramps. Latvijā daudzi, kuriem, līdzīgi kā acīmredzot vairumam nobalsojušo amerikāņu, ir pretestība nepārdomātai migrācijas politikai, pārspīlēti liberālām idejām un dažādiem "kursiem", sākot no dzimumneitralitātes un beidzot ar zaļo, Trampa uzvaru uztvēra kā demonstratīvu pigas parādīšanu šīs ideoloģijas dominēšanai tradicionālajos medijos un valdības politikā.
Ja būtu kaut vai 2016. gads, kad Tramps pirmo reizi ievācās Baltajā namā, vai laiks pirms Krimas aneksijas, kas aizsāka Putina impērijas atjaunošanas plāna aktīvo fāzi, šāda pigas rādīšana pašmāju liberāļiem un noraudzīšanās uz Latvijas drošības garanta ASV – NATO vadošajā dalībvalstī – notiekošo vēl būtu saprotama kā vienkārši netālredzīga. Tagad, Krievijas iebrukumam Ukrainā noritot jau drīz pilnus trīs gadus, mēs Latvijā nevaram atļauties tik šauru redzējumu, jo mums eksistenciāls ir starptautiskās drošības jautājums, kuram Trampa Vašingtona, vismaz spriežot no līdz šim paustā, signalizētā un kampaņas ietvaros solītā, grasās pagriezt muguru.
Vislabāk šo vieglprātīgi revanšistisko attieksmi pret Vašingtonā notiekošo varas maiņu, kas sevī ietver arī mūsu valsts pastāvēšanai eksistenciāli bīstamu kursa maiņu drošības politikā, raksturo citādi ģeniālā režisora Alvja Hermaņa refleksija Facebook: "Sliktāk jau vairs nebūs. Jāriskē un jācer uz to labāko." Krievu rulete un bises, kas izrādes beigās mēdz izšaut, izkrāšņo teātri, bet ne politiku, īpaši, kad runa ir par vienīgo valsti pasaulē, kura spēj un līdz šim ir līdzsvarojusi Krievijas ietekmi, kas, atkārtošos, Latvijas pastāvēšanai ir eksistenciāli svarīgi. Tramps savukārt pie varas atgriežas ar totālu neprognozējamību un riskiem, kas pretēji Hermaņa cerībām var gan diemžēl beigties ar situāciju, kad ir sliktāk, nekā bija. Tādēļ vienīgā prizma, caur kuru mums tuvākajā laikā mērīt Trampa bīstamību Latvijas eksistenciālajām interesēm, ir tas, kā tieši viņš un viņa šermuļus uzdzenošā anturāža (pagaidīsim reālu kandidātu izkristalizēšanos atslēgas amatiem valdībā) grasās pildīt, bet galvenais – kā izprot savu solījumu par miera panākšanu Ukrainā 24 stundu laikā.