Kas politiskajiem kompromātiem vēderā

Tāpēc var sagaidīt, ka jau tuvākajos mēnešos Latvijas politisko vidi ietekmēs fakts, ka savā vaļā ielās ir izgājuši divi par neatļautām politiskās un biznesa elites attiecībām ļoti informēti cilvēki, kuru ilggadējo ietekmi mazinājis jaunais politiskais līdzsvars, zaļo un zemnieku nākšana pie varas, Vienotības kāpšanās atpakaļ.

Dienai oficiāli minētais Strīķa aiziešanas iemesls: brīvprātīga pensionēšanās, sasniedzot 50 gadu vecumu, kas dod tiesības saņemt izdienas pensiju. Tas nešķiet līdz galam ticami, ņemot vērā, ka MIDD ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā un Strīķis nevarēja neapzināties, ka viņa pēctecis ietekmīgajā amatā nestāsies, neiegūstot kaut neformālu akceptu no Raimonda Bergmaņa (ZZS).

Tālākais ir viegli paredzams. Tie, kuriem ir veselīgas šaubas par bijušo operatīvo darbinieku nodomu motīviem, iepriekšējās darbības godīgumu un metodēm, jebkādas šīs kompānijas aktivitātes uzskatīs par politiskās un saimnieciskās vides sakārtošanu savās interesēs. Tie, kuri viņus uzskata par pēdējo cerību korupcijas izskaušanā, turpinās pievērt acis uz dažiem loģiskiem jautājumiem, ieskaitot to, kāpēc, par spīti lielajai ietekmei, kas vismaz pēdējos 10 gadus ir bijusi rokās viņiem un viņu domubiedriem dažādās tiesībsargājošajās iestādēs, Latvija turpina būt par kontrabandas un korupcijas paradīzi, garām valsts makam aizplūstot desmitiem un simtiem miljonu eiro.

Jau pirms Juraša paziņojuma izkristalizējās informācija, ka jau novirzīti lieli resursi viņa atmaskošanas kampaņai, bet šo līdzekļu kājas aug noziedzīgā vidē, kas kontrolē gaļas kontrabandu un labprāt pārņemtu arī nelegālo cigarešu rūpalu. Fonu notiekošajam veido arī pārbīdes Ekonomikas policijā, kuras akcīzes preču nodaļa gadiem nav vēlējusies vai spējusi samaitāt siltumnīcas apstākļus kontrabandas preču apritei, bet tika pamatīgi sapurināta pēc KNAB izstrādēm par virkni tās darbinieku. No valsts atveseļošanās viedokļa būtu labi, ja pēc šīm "zirnekļu cīņām burkā" neizdzīvotu neviens no tiem, vide attīrītos, nevis kāds grupējums gūtu priekšroku.

Sabiedrībai un medijiem ir jābūt gataviem, ka publiskajā telpā nonāks daudz patiesībai atbilstošu, no operatīvajām lietām smeltu detaļu, bet tās, visticamāk, tiks pasniegtas politiski un saimnieciski izdevīgā mērcē, starp faktiem ietamborējot melus. Vienlīdz veselīgas aizdomas gan par Juraša kompānijas, gan viņa "atmaskotājiem" ir labākais veids, kā netikt apmuļķotiem, kļūstot par naiviem politisko paziņojumu vai atmaskojumu patērētājiem, kamēr to autori sakārto saimniecisko vidi uz valsts maka rēķina.