Gandrīz vienlaikus cits ietekmīgs izdevums Politico publicēja informāciju, ka trīs ietekmīgas nerietumu jeb globālo dienvidu valstis – Ķīna, Indonēzija un Saūda Arābija – "privātā kārtā" vērsušās pie Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem ar lūgumu "nepakļauties ASV un Lielbritānijas spiedienam" un nepieļaut minēto aktīvu (ap 200 miljardu eiro vērtībā) konfiscēšanu. Publikācijas ietvaros minētas arī vairākas versijas par šāda lūguma cēloņiem. Tostarp, ka minētās valstis nevēlas pieļaut precedentu, kas nākotnē var novest arī pie citu valstu aktīvu konfiscēšanas noteiktos apstākļos, ka tās vēlas palikt neitrālas, nevis izdarīt izvēli starp Rietumiem un Krieviju, u. c.
Kas nav mazsvarīgi, tad arī daudzviet Eiropā uz iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanu raugās bez īpaša entuziasma, un ne tikai tādēļ, ka neizbēgami sekos līdzīgs atbildes solis no Maskavas puses. (Kas, pēc atsevišķu ekspertu domām, var novest pie nopietnām problēmām depozitārija Euroclear darbībā.) Ir maz šaubu, ka galvenās sekas būs ģeopolitiskas – ievērojami paātrināsies nerietumu valstu aktīvu aizplūšana no Rietumiem, kā arī alternatīvas, globālo dienvidu finanšu un norēķinu sistēmas izstrāde.
Cits jautājums, ka pašlaik abi minētie procesi rit bez steigas, tostarp alternatīvas norēķinu sistēmas izstrāde vēl arī notiek kā pa celmiem. Globālajos dienvidos pastāv vienprātība, ka ir nepieciešams atteikties no ASV dolāra (un pastarpināti arī eiro) un Rietumu finanšu sistēmas kopumā, taču nav nekādas vienprātības par to, kādai vajadzētu izskatīties alternatīvai. Pārāk atšķirīgas ir nozīmīgāko nerietumu valstu intereses un vēlmes.
Tas viss kopā rada pretrunīgu situāciju. No vienas puses, Krievijas aktīvu konfiscēšana būtu loģisks solis, arī tādēļ, ka īstas alternatīvas esošajai finanšu sistēmai šobrīd nav, un, ņemot vērā iekšējās pretrunas globālajos dienvidos, pat tiem optimistiskākajā gadījumā alternatīva parādīsies pēc krietniem gadiem, kad šodienas notikumi jau būs vēsture. Savukārt, no otras puses, bažas par savām finansēm un kopīgs kam ienaidnieks, kam konkurents ir izcils stimuls atmest pretrunas un ķerties pie kopīgas rīcības. Un ne tikai finanšu jomā. Kā atrisināt šo dilemmu, tikmēr paliek neskaidrs.