Reitings tiek veidots, balstoties uz iedzīvotāju aptaujām G7 un BRICS (pēdējos divos gados bez Krievijas) valstīs, un ir šo aptauju rezultātu apkopojums. Būtībā tas ir ikgadējs socioloģiskais pētījums šobrīd 11 pasaules nozīmīgākajās valstīs, kura rezultāti tiek izmantoti kā apkopojoša reitinga, tā priekšstatu iegūšanai par riskiem kā vadošajās Rietumu un nerietumu valstīs kopumā, tā katrā no tām atsevišķi.
Šādus reitingus (ne tikai drošības, bet arī citās jomās) regulāri veido, protams, ne tikai Minhenes Drošības konference, bet arī krietns skaits citu institūciju, un tiem visiem piemīt viena kopīga iezīme. Pamatvilcienos šādi reitingi saskan ar to veidotāju politikas prioritātēm, ko vienlīdz var dēvēt kā par reaģēšanu uz iedzīvotāju noskaņojumiem, tā par attiecīgo ideju popularizēšanas rezultātu. Lietas būtība no tā nemainās – ja jūs vēlaties noskaidrot, kāda institūta un tā galveno atbalstītāju prioritātes, pietiek ieskatīties šo institūtu publiskotajās aptaujās, reitingos u. c.
Minhenes Drošības konferences gadījumā galvenais acīmredzami ir apkopojošais reitings (neņemot to vērā, pasākums zaudē globālu jēgu), bet tā pirmajās trīs vietās atrodas un attiecīgi par trim galvenajiem drošības apdraudējumiem tiek uzskatīti klimata jautājumi – ekstremāli laika apstākļi un mežu ugunsgrēki, klimata izmaiņas kopumā, kā arī apkārtējās vides iznīcināšana. Tālāk seko tādi jautājumi kā ekonomiskā vai finanšu krīze, masu migrācija, radikālo islāmistu terorisms, pieaugošā nevienlīdzība un kiberuzbrukumi, un tikai pēc tam Krievijas radītie riski.
Šeit gan jāpiebilst, ka G7 valstīs Krievija tiek uzskatīta par ceturto nozīmīgāko apdraudējumu pēc klimata riskiem, kamēr nerietumu valstīs var teikt, ka tā par kādu apdraudējumu pat netiek uzskatīta, kas arī veido šādu situāciju, kuras rezultāts ar augstu ticamības pakāpi būs nevis Maskavas radīto draudu, bet gan klimata un vēl citu tēmu izvirzīšana konferences priekšplānā.
Nenoliedzot klimatisko problēmu nozīmīgumu, tas vienlaikus rada aizdomas, ka Minhenes Drošības konferences (un arī citu līdzīgu pasākumu un institūciju) vadība turpina atrasties kādā savā, jaunajai ģeopolitiskajai situācijai stipri neatbilstīgā realitātē. Un ja vien tas vispār ir iespējams, tad būtu vairāk nekā vēlams mainīt šādu nosacīto kuģu kursu.