77 gadus vecais Lula da Silva iepriekš ieņēma šīs valsts prezidenta amatu laikā no 2003. gada līdz 2010. gadam, bet pagājušā gada oktobrī tika ievēlēts uz trešo termiņu, apsteidzot par Dienvidamerikas Donaldu Trampu dēvēto savu priekšteci Žairu Bolsonaru.
Lai arī gandrīz līdz pat inaugurācijas ceremonijai pastāvēja bažas, ka Bolsonaru atbalstītāji var sarīkot vardarbīgus ekscesus, lai vismaz sabojātu Lulam da Silvam zvēresta nodošanu, viss noritēja gludi. Bolsonaru ceremonijā tikmēr nepiedalījās, jo jau iepriekš bija atstājis Brazīliju un devies uz ASV, lai personīgi paviesotos pie Trampa. Uz atvadām izsakoties apmēram tā – zaudēta ir kauja, nevis karš.
Savā uzrunā Lula da Silva galveno uzmanību veltīja sava priekšteča ieviestā "autoritārisma" kritikai un nepieciešamībai nodrošināt politiski sašķeltās valsts vienotību, kā arī solījumiem cīnīties pret nabadzību. Salīdzinoši veiksmīgā cīņa viņu savulaik padarīja par viennozīmīgi valsts populārāko politiķi. Savukārt Lulas da Silvas pirmais rīkojums pēc stāšanās amatā bija Bolsonaru iepriekš pieņemtā lēmuma par vairāku valsts lielāko uzņēmumu privatizāciju atcelšana.
Brazīlijas ārpolitiskajam kursam ceremonijas laikā uzmanības tika pievērsts maz, tomēr pastāv aizdomas, ka tas ir tikai sava veida klusums pirms vētras. Lula da Silva ir ne tikai viens no pasaules redzamākajiem kreisajiem politiķiem, bet arī lielā mērā antiamerikānisks politiķis (kas ir vairākuma Latīņamerikas kreiso pazīme) un daudzpolārās pasaules kārtības piekritējs. Savu iepriekšējo prezidentūru laikā viņš bija zināms ar atbalstu vadošo attīstības valstu apvienībai BRICS un citām nerietumu aliansēm, kā arī ar centieniem sekmēt Dienvidamerikas integrāciju, balstoties uz kreisajām un bolivārisma idejām.
Un tā kā Brazīlija ir galvenokārt prezidentāla valsts, tiek gaidīta tās pilnvērtīga atgriešanās daudzpolārās pasaules kārtības piekritēju nometnē. Turklāt, tā kā Brazīlija ir Dienvidamerikas un arī visas Latīņamerikas pati nozīmīgākā valsts, tā var kļūt par piemēru, kas paātrina lielākajā daļā reģiona ritošos līdzīgos procesus. Protams, tas viss notiek tālu no Latvijas, tomēr cīņa par esošās pasaules kārtības maiņu un saglabāšanu šobrīd rit globālā mērogā un katras nozīmīgas valsts nostāšanās vienā vai otrā pusē ietekmē visu kopējo spēku samēru.