Varas iestāžu versija gan ir izraisījusi plašu skepsi Baltkrievijā, nemaz nerunājot par Krieviju. Daļa skeptiķu norāda uz virkni netiešu pazīmju, kas liecina – aizturētie vienkārši gatavojušies izmantot Baltkrieviju kā pārsēšanās punktu, lai dotos vispirms uz Turciju, bet pēc tam tālāk uz kādu no Ziemeļāfrikas valstīm.
Arī vairāki Krievijas specializētie ziņu portāli vēsta, ka aizturētie ir cilvēki ar militāru pieredzi, kurus noalgojusi privāta apsardzes kompānija Mar naftas objektu apsargāšanai Lībijā un kuri bijuši ceļā uz šo valsti. Ar tā dēvētajiem vāgneriešiem Mar vieno vien tas, ka daži no nolīgtajiem savulaik piedalījušies karadarbībā Ukrainas austrumos separātistu pusē.
Jāatgādina, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Krievija ir slēgusi aviosatiksmi ar daudzām pasaules valstīm, bet Baltkrievija aizliegumus nav noteikusi. Tā kā starp abām valstīm nepastāv pārvietošanās ierobežojumi, Krievijas pilsoņi uz ārzemēm ir pasākuši doties caur Baltkrieviju, tostarp šo iespēju izmanto arī militarizētās apsardzes kompānijas.
Būtiskāk šajā gadījumā gan ir tas, ka Maskavai nav jēgas censties destabilizēt situāciju Baltkrievijā, jo zināmais, lai arī nepatīkamais Lukašenko Baltkrievijas prezidenta amatā Kremlim jebkurā gadījumā ir pieņemamāks nekā nezināms un, visticamāk, prorietumniecisks opozicionārs. Tāpat arī izvēlētā metode šķiet mērķim neatbilstoša.
Rezultātā baltkrievu opozicionāru vidū ir izplatīta versija, ka notiekošais uzskatāms par politisku teātri, kuru Lukašenko sarīkojis vai nu pēc pašiniciatīvas (kas šķiet ticamāk) vai arī vienojoties ar Krievijas pusi. Paziņojumi par iespējamiem terora aktiem ļauj Baltkrievijas prezidentam iebiedēt neapmierinātos, ierobežot vai aizliegt opozīcijas pasākumus, kā arī ar vērienu izmantot drošības spēkus kā laika posmā pirms vēlēšanām, tā pēc 9. augusta paredzamo protestu apspiešanai.
Tāpat Baltkrievijas prezidents iegūst iespēju draudēt Maskavai vismaz ar dažu aizturēto izdošanu Ukrainai. Vairāki no šiem cilvēkiem nāk no Ukrainas austrumiem, un Ukraina turpina viņus uzskatīt par saviem pilsoņiem, kas ļauj Kijevai pieprasīt izdošanu. Šādas iespējas esamība var kļūt par visai iedarbīgu argumentu sarunās par Maskavas ekonomisko atbalstu Minskai.
Kopumā ir skaidrs, ka Lukašenko ir stingri apņēmies neatdot varu, un šī mērķa sasniegšanai ir gatavs pat riskēt ar attiecībām ar Maskavu, cerot pēc nosacītajām vēlēšanām tās atkal normalizēt. Savukārt gluži vai vienīgā iespēja Baltkrievijai atbrīvoties no apnikušā prezidenta ir cerēt, ka Lukašenko manevri beidzot izsmels Maskavas pacietības mēru, kas gan joprojām nešķiet īpaši ticami.
Manevri varas saglabāšanai
Nedēļas vidū Baltkrievijas varas iestādes paziņoja, ka valstī aizturēti 33 tā dēvētie vāgnerieši – neoficiālās Krievijas militārās kompānijas kaujinieki –, kas ieradušies valstī ar mērķi destabilizēt situāciju prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Pret aizturētajiem ierosināta krimināllieta par terora aktu gatavošanu un tiek apgalvots, ka Baltkrievijā atrodas vēl ap 200 vāgneriešu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.