Tā apgalvo uzņēmējs, pret kuru, nedrīkst nepieminēt, jau pasen notiek kriminālizmeklēšana saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas IT iepirkumiem. Virkne Vienotības politiķu, sākot ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri un beidzot ar Kamparu, šos izteikumus acīmredzot saskaņoti nosaukuši par "absurdiem un bīstamiem".
Par to bīstamību, īpaši priekšvēlēšanu situācijā, zinot Krievijas pēdējo gadu aktīvi pielietoto metodi izmantot citu valstu iekšpolitiskās problēmas vai pašai tās palīdzēt radīt, īpaši iejaucoties tieši priekšvēlēšanu procesā un graujot uzticību demokrātiskajiem institūtiem, nav vietā pat diskutēt. Par šiem apgalvojumiem piedēvēto absurdumu gan piekrist nevar.
Vai tas ir pamats apšaubīt iesaistīto personu teikto? Nedomāju. Jābūt sazvērestību apmātībā esošam, lai iedomātos, ka konkrēts uzņēmējs, lai kādi kriminālprocesi apšaubītu viņa reputāciju, vai konkrēts ilggadējs partijas biroja darbinieks (Normunds Orleāns pirmais aizplīvuroti deva mājienu par "uzņēmēju ietekmēšanu"), lai kādu aizvainojumu pret bijušo darba devēju viņa darbībās varētu saskatīt, uz līdzenas vietas izfantazētu šādus apgalvojumus.
Ja tie būtu ārpus jebkāda konteksta, tos varētu dēvēt par absurdiem, bet taču nē – gan nelegālas izcelsmes skaidras naudas aprite partijās, gan centieni ne gluži šādām metodēm, bet tomēr ietekmēt vēlēšanu rezultātus iederas to gadu politiskajā sadzīvē un neattiecas tikai uz Vienotību. Paralēli, cenšoties noturēties Vienotības skandālu ēnā, norit skandāls par detaļām, kas slēpās aiz KNAB bez rezultāta izmeklētās lietas par Latvijas attīstībai neskaidras izcelsmes ziedojumiem.
Bet pats galvenais – 2014. gadā notikušās 12. Saeimas vēlēšanas pavisam publiski arī līdz šim ir iegājušas vēsturē ar aizdomām par to negodīgumu. Ne tikai viena no toreiz vadošajiem Vienotības politiķiem Dzintara Zaķa balsu pirkšanas skandāla dēļ. Visbiezāko ēnu meta centieni iedabūt Saeimā vēlētāju nosvītroto Āboltiņu, tas arī tika izdarīts, panākot, ka viņu apsteigušais Jānis Junkurs noliek savu deputāta mandātu par labu viņai. Ar interesi sekosim, vai atbildību par šo specoperāciju nesīs tikai Vienotība un Kampars, bet "diplomātiskā pensijā" nosūtītā Āboltiņa nesarkdama varēs turpināt darīt kaunu mūsu valstij Nīderlandes Karalistē.