Nedēļas nogalē mūs sasniedza ziņa, ka konfliktā par teritorijām starp palestīniešiem un Izraēlu, iespējams, pārkāpta tā robeža, kas var neļaut piepildīties gadu desmitiem uzturētajai cerībai par noregulējumu, kas beigsies ar divu suverēnu valstu līdzāspastāvēšanu. Mūsmājās sekoja sociālo tīklu un tiešraides karu laikmetam raksturīgā publikas reakcija ar visām tās blaknēm kā mēģinājumiem ātrumā noorientēties, kurai pusei ir taisnība, un metoties linčot visus, kuri vainīgo pusi nav pietiekoši ātri, asi vai kā citādi pareizi nosodījuši. Dievs ar to, it īpaši, ka pašu Hamas teroristu uzņemtie kadri no ebreju slaktiņa nekādas šaubas šajā jautājumā nepieļāva.
Cita lieta, ja mētāties un histēriski mainīt savu nostāju, sāk politiķi, šajā gadījumā – Saeimas deputāti no Progresīvo un Jaunās Vienotības frakcijām, stājoties ārā un visbeidzot apturot darbību deputātu interešu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. Tā demonstrējot, ka faktiski nav īsti apzinājušies un nespēj definēt, ko tad ir atbalstījuši un kas ir mainījies, jo šī padome ar Hamas ir saistīta tikpat lielā mērā kā kāda deputāta Rīgā apēsts palestīniešu falafels.
Tikmēr dažu politisko strāvojumu atbalstītāju publiskā filozofēšana "viss nav tik nepārprotami" modē, skaitot un uz svaru kausiem salīdzinot nogalinātos ebrejus un Izraēlas prettriecienos Hamas kontrolētajai Gazai bojāgājušos palestīniešus, ir morāli un intelektuāli kropla, bet arī pamācoša.
Hamas teroristu iebrukuma scenārijs, sarīkojot asinspirti, demonstrējot spēku un ar sagrābtajiem ķīlniekiem aizmūkot pāri robežai, ļoti līdzinās tiem ļaunākajiem iespējamajiem scenārijiem, kurus nesen zīmēja mūsu analītiķi bažās par Putina vāgneriešu viesizrādēm mūsu pierobežā. Tādēļ ir pat ļoti vērtīgi, ja dažas citādi tīkamas un progresīvas sejas no mazas nācijas pašsaglabāšanās viedokļa vairs tik progresīvi tīkamas nešķitīs.
Izskatās, ka Izraēlā notikušais un dažādu valstu reakcija uz to vēl treknākām līnijām pasauli ir sadalījusi cilvēkos un cilvēkēdājos. Tāpat dažādu politiski ideoloģisko strāvojumu (arī Latvijā) reakcija uz notikušo ļauj pavērtēt, vai mūsu situācijai derēs tie, kuri ir par cilvēkēdāju pāraudzināšanu ar psihoanalīzes palīdzību, vai tie, kuri akceptē pašaizsargāšanos, lai cik nepievilcīga tā var izskatīties kādam no malas.