(Ne)saliedētā alianse

Pastāvot neziņai par Donalda Trampa turpmākajiem plāniem šajos jautājumos, nomierināt sabiedrotos bija ieradies otrais cilvēks ASV varas piramīdā, ASV jaunais viceprezidents Maikls Penss, kuru pat viņa lielākie nelabvēļi diezin vai atļausies nodēvēt par prokrieviski noskaņotu. Tāpat Briselē pirmo reizi ieradās jaunais ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, kurš tieši tāpat nav nekāds Krievijas draugs.

Vienlaikus atvaļinātais ģenerālis Matiss bija tiešs un konkrēts, aicinot runāt ar Krieviju no spēka pozīcijām, bet Pensam nācās iepazīstināt Eiropu ar ASV jaunās administrācijas politiskajām nostādnēm, uzsverot gan NATO nozīmīgo lomu starptautiskās drošības garantēšanā, gan nepieciešamību saukt pie kārtības Krieviju, taču abos gadījumos sekoja būtiskas piebildes. Ka sabiedrotajiem pašiem jāmaksā par savu drošību un ka Tramps joprojām cer uz attiecību normalizēšanu ar Maskavu.

Vairumam Eiropas politiķu patika apgalvojumi par līdzšinējā kursa turpināšanu drošības ziņā, taču nepatika piebilde par nepieciešamību šķirties no aizsardzībai paredzētajiem 2% IKP. Tieši tāpat kā piebilde par Trampa cerībām uzlabot ASV un Krievijas attiecības.

Rezultātā izskatījās, ka krietnai daļai vadošo Eiropas valstu nozīmīgāko politiķu gluži labi patīk baidīties no Krievijas (un cīnīties pret to) vienīgi, ja par to nav jāmaksā.

Tas savukārt rada aizdomas, ka minētā publika netic pašas vēstījumiem par Krievijas (un arī terorisma) radītajiem draudiem. Tās valstis, kas draudiem tic, par šādiem jautājumiem netirgojas, ir gatavas maksāt, kā to jau dara Igaunija un Polija, bet drīzā nākotnē darīs arī abas pārējās Baltijas valstis.

Protams, būtiska nozīme tam, ka vai visa Eiropas politiskā elite līdz šim bijusi orientēta uz tā dēvētajiem amerikāņu globālistiem un tagad nesaprot, ko darīt. Ir vēl citi faktori, kuru dēļ pie varas esošie Eiropas politiķi ar prieku met sprunguļus Trampa ieceru spieķos, tomēr iepriekš minētās aizdomas šo iemeslu dēļ mazākas nekļūst. Tas savukārt nesola neko labu NATO nākotnei, jo šajā organizācijā svarīgas ir gan pārliecība par kopīgiem mērķiem, gan garantijas par palīdzības sniegšanu nepieciešamības gadījumā.