Nevaram un negribam atgriezties 20.gadsimta deviņdesmitajos

Vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam, valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam Jānim Langem, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem, OECD, Saeimas Nacionālās drošības komisijai un Valsts kancelejai jūs un LDz prezidents Edvīns Bērziņš paužat bažas, ka tiek gatavota LDz privatizācija. Kāds ir iemesls šādām bažām?

Pati valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš saskaņā ar LR likumdošanu nav atsavināms uzņēmums, ņemot vērā, ka tas ir valsts stratēģiski nozīmīgās infrastruktūras pārvaldītājs. Taču koncernā Latvijas dzelzceļš ietilpst atkarīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, uz kurām neattiecas normatīvais regulējums, kas nepieļauj kapitāla daļu atsavināšanu. Šīs sabiedrības īsteno nozīmīgas funkcijas, piemēram, LDz Cargo veic kravu pārvadājumu organizēšanu un kravu pārvadājumus starptautiskajos transporta koridoros. Šis ir nozīmīgs un pelnītspējīgs uzņēmums, un, mazinot šo uzņēmumu un koncerna kopējo vērtību, tiks radīta iespēja vienkāršāk privatizēt koncernā ietilpstošās sabiedrības.

Protams, kamēr likums nav mainīts, LDz nevar privatizēt, bet nevaram pilnībā izslēgt tādu varbūtību, ka likums kādreiz tiek mainīts un arī va/s LDz tiek privatizēts. Piemēram, Igaunijā dzelzceļš tika privatizēts, un rezultāts bija tāds, ka valsts pēc tam par augstu cenu atpirka pilnībā nolaistu dzelzceļu.

Vislielākās bažas mums ir par to, ka tiek īstenots iepriekš sagatavots scenārijs saistībā ar viena konkrēta uzņēmuma interesēm.

Mēs jau aptuveni gadu atsitām uzbrukumus no a/s Baltijas ekspresis, un šos uzbrukumus sāk Baltijas ekspresis, atbalsta Valsts dzelzceļa administrācija, bet mūsu argumenti netiek ņemti vērā. Reālā situācija ir tāda, ka tikmēr, kamēr mūsu meitasuzņēmums LDz Cargo ir stiprs, tikmēr Baltijas ekspresis ir spiests cīnīties ar spēcīgu konkurentu un, visticamāk, vēlas šo cīņu izcīnīt ar politiskām metodēm.

Izskaidrojiet lasītājiem – tātad pastāv LDz meitasuzņēmuma LDz Cargo konkurence ar Baltijas ekspresi par Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravām?

Gan par kravām, gan par infrastruktūras lietošanas maksām. Iesalnieka kungs [Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs Juris Iesalnieks – red.] vairakkārt sanāksmēs ir teicis, ka mums jāievieš tā dēvētais Eiropas modelis, atbilstoši kuram valsts sedz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas no valsts budžeta un privātajam uzņēmumam paliek tā nopelnītie finanšu līdzekļi. Mēs piekrītam, mums nekas nav pretī tam, ka šāds modelis tiek ieviests. Taču līdz šim uzstādījums bijis cits – nebūs Latvijā šāda Eiropas modeļa, un LDz ir ticis galā saviem spēkiem, neradot papildu slogu uz valsts budžetu! LDz pats sedz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, un, pastāvot noteiktiem kravu apjomiem, situācija arī ļauj tikt galā saviem spēkiem. Es neapšaubu to, ka Baltijas ekspreša centieni nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas ir normāla prakse privātajā biznesā, taču satiksmes ministram un Dzelzceļa administrācijas vadītājam gan prioritāri būtu jāaizstāv valsts intereses.

Pagājušajā gadā Iesalnieka kungs sāka vērsties pret mums, un sanāca tāda situācija, ka Iesalnieka kungs tiesas izpildītāja klātbūtnē pauda savu attieksmi pret to, kā viņš saprot normatīvo aktu ievērošanu, un to, ka normatīvie akti var tikt ievēroti atkarībā no viņa subjektīvās attieksmes. Ja pie viņa atnāks parunāties, viņš var mainīt viedokli. Augsta līmeņa ierēdnim un vispār ikviena līmeņa ierēdnim šāda attieksme nav pieļaujama, mēs nevaram atgriezties XX gadsimta deviņdesmitajos gados. Tas laiks ir beidzies. Var jau būt, ka ir kāds, kurš grib, lai atgriežas XX gadsimta deviņdesmitie gadi, bet tas noteikti nav Latvijas interesēs.