Kādi patlaban ir Privatizācijas aģentūras (PA) galvenie darbības mērķi?
Mums ir daži valstij nozīmīgie projekti, no kuriem būtiskākais ir Citadeles bankas pārdošana. Patlaban tieši uz investora piesaisti bankai fokusējamies visvairāk. Pārvaldām vēl vairākus līdzīga tipa projektus, kas nav virzīti uz pārdošanu, bet arī ir saistīti ar neseno krīzi finanšu sektorā. Krīzes rezultātā radās gan Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (HipoNĪA), gan arī Reverta kā daļa no Parex bankas. Ceram, ka vidējā termiņā vai -Citadeles gadījumā - pat īsā termiņā šos projektus pabeigsim un varēsim skatīties uz citiem projektiem. Turklāt joprojām turpinās privatizācijas process, kas gan arī ir noslēguma fāzē, palikuši, piemēram, tikai divi simti dzīvokļu, kuru privatizāciju ceram sākt šogad vai nākamajā gadā.
PA uzmanības lokā atrodas arī valsts kapitāla daļas vairākās sabiedrībās. Kāds pielietojums tām tiek plānots?
Te jānodala divas uzņēmumu grupas. Pirmā grupa ir lielie uzņēmumi, kurus mēs pārvaldām jau ilgtermiņā, - Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom. PA ir uzraudzīšanas pienākums, mēs regulāri tiekamies ar šo uzņēmumu padomēm. Mūsu uzdevums noteikti nav iejaukties šo uzņēmumu darbā. PA tikai ieceļ padomi, bet padome uzrauga valdi. Mēs sekojam līdzi, kā padome pilda savus pienākumus. Ja pienākumi netiktu veikti tik veiksmīgi, kā tas notiek, mums būtu pienākums iejaukties, bet patlaban esam apmierināti, ka uzņēmumi strādā labi.
Otra grupa ir maksātnespējīgi uzņēmumi, kuros aktīva darbība nenotiek.
PA uzmanības lokā atrodas arī valsts kapitāla daļas vairākās sabiedrībās. Kāds pielietojums tām tiek plānots?
Te jānodala divas uzņēmumu grupas. Pirmā grupa ir lielie uzņēmumi, kurus mēs pārvaldām jau ilgtermiņā, - Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom. PA ir uzraudzīšanas pienākums, mēs regulāri tiekamies ar šo uzņēmumu padomēm. Mūsu uzdevums noteikti nav iejaukties šo uzņēmumu darbā. PA tikai ieceļ padomi, bet padome uzrauga valdi. Mēs sekojam līdzi, kā padome pilda savus pienākumus. Ja pienākumi netiktu veikti tik veiksmīgi, kā tas notiek, mums būtu pienākums iejaukties, bet patlaban esam apmierināti, ka uzņēmumi strādā labi.
Otra grupa ir maksātnespējīgi uzņēmumi, kuros aktīva darbība nenotiek.
Jūsuprāt, lielie valsts uzņēmumi, piemēram, Latvenergo, starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas dzelzceļš, būtu jāprivatizē?
Dažādās valstīs attiecībā uz lielo valsts uzņēmumu privatizāciju ir ļoti atšķirīga pieredze.
Tādu infrastruktūras uzņēmumu, kuri ir valstiskā mērogā stratēģiski svarīgi, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļš, privatizācija varētu nozīmēt to, ka investors privatizācijas rezultātā iegūtu ļoti lielu kontroli un ietekmi tranzīta nozarē, kura Latvijā ir ļoti nozīmīga nozare, ievērojami nozīmīgāka nekā daudzās citās valstīs. Arī lidostai Rīga, līdzīgi kā Latvijas dzelzceļam, ir valstiskā mērogā stratēģiska nozare, un tāpēc tās iespējamā privatizācija jāvērtē ļoti uzmanīgi.
Kas attiecas uz Latvenergo, dažādās valstīs ar Latvenergo līdzīgiem uzņēmumiem izvēlēti atšķirīgi risinājumi, piemēram, Lietuvā šāda veida uzņēmumam ir piesaistīts privātais kapitāls. Latvijā nesen tika vērtēts, kurus uzņēmumus vajadzētu saglabāt valsts kontrolē un kurus ne, un, ja nemaldos, attiecībā uz Latvenergo viedoklis bija tāds, ka tas tomēr jāsaglabā valsts kontrolē.
Kā prognozējat, PA darbosies vēl vienu gadu, divus gadus, gadu desmitiem?
Iepriekš PA jau bijusi likvidācijas un darbības izbeigšanas procesos, tas nav nekas jauns. Sagatavotais darbības izbeigšanas plāns nekur tālu nav pavirzījies. Domāju, ka gluži pēc gada PA darbam punkts vēl netiks pielikts. Valstij jau vēl ilgi būs vajadzīga iestāde, ar kuras palīdzību pārdot tai piederošās kapitāldaļas. Krīzes laika negatīvajiem aktīviem - kā Reverta un HipoNĪA - process ilgs līdz 2017., 2018. gadam, un domāju, ka tik ilgi arī PA strādās. Tas, vai aģentūra darbu turpinās arī pēc 2018. gada, būs saistīts ar to, vai PA radīsies jaunas funkcijas, piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām.
Viens no PA iespējamiem darbības virzieniem nākotnē saistīts ar to, ka ne tikai paši izpildām mums uzliktos pienākumus, bet arī citas iestādes vēršas pie mums, lai mēs uzņemamies īpašuma nonākšanu tirgū, respektīvi, veicam profesionālu īpašuma nodošanu privātajam tirgum. Jau panākta vienošanās ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), ka PA uzticēs pārdot 37 uzņēmumu daļas, kas iepriekš vēsturiski nonākušas pie VSAA. Šo uzņēmumu vidū ir arī 10% Latvijas kuģniecības daļu un daļas arī tādos populāros uzņēmumos kāGrindeks un Valmieras stikla šķiedra. Arī pašvaldības izrāda interesi par sadarbību aģentūru, patlaban mums norit pārrunas ar Daugavpils pašvaldību, ka PA varētu piedalīties uzņēmuma, kurā pašvaldībai pieder daļas, bet nav racionāla pielietojuma, pārdošanas procesā.
Pilnu interviju lasiet ceturtdienas, 12.jūnija, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!