Lai arī Pakistānā šādas politisko cīņu izpausmes ir ikdiena, šoreiz problēmas var izrādīties nopietnākas nekā jebkad iepriekš.
Šobrīd 70 gadu vecais Imrāns Hāns, kādreizējā kriketa zvaigzne un viens no izcilākajiem spēlētājiem šā sporta veida vēsturē (krikets Pakistānā ir tāda pati nacionālā reliģija kā, piemēram, Argentīnā futbols), par Pakistānas premjeru kļuva 2018. gadā, pēc tam kad parlamenta vēlēšanās uzvarēja viņa izveidotā Kustība par taisnīgumu. Pirms gada viņš amatu savukārt zaudēja, jo vairāk par diviem desmitiem parlamentāriešu, kuri iepriekš atbalstīja Hānu, pārgāja pretējās nometnes pusē. Kopš tā laika valstī nerimstas Hāna atbalstītāju protesta akcijas, viņiem prasot jaunu parlamenta vēlēšanu sarīkošanu. Varas iestādes tikmēr rosina izmeklēšanas pret politiķi un viņa atbalstītājiem, un viena no šādām izmeklēšanām – par korupcijas shēmām, apsaimniekojot valsts īpašumu, – noveda pie viņa apcietināšanas. Sava veida ironija, jo cīņa ar korupciju bija viens no galvenajiem Hāna politiskajiem lozungiem.
Ņemot vērā, cik netīras gadu desmitiem ir politiskās cīņas Pakistānā, kur retums nav pat konkurentu slepkavības (arī Hāns tika ievainots atentāta mēģinājuma laikā), savukārt augstākā ranga politiķi regulāri nonāk trimdā vai apcietinājumā, bet pēc tam atkal atgriežas politikā, šiem notikumiem nevajadzētu piesaistīt pārmērīgu uzmanību. Tomēr Hāna gadījumā pastāv būtiska atšķirība no līdzīgiem gadījumiem. Iepriekš attiecības šādā veidā ir skaidrotas sistēmas ietvaros, kur ģeneralitātes patronāžā rit cīņa starp diviem politiskajiem klaniem, kurus šobrīd simbolizē premjerministrs Šahbazs Šarifs un ārlietu ministrs Bilavāls Bhuto-Zardārī. Var teikt, ka šī sistēma ir britu koloniālās impērijas mantojums un visas tajā iesaistītās elites orientējas uz Lielbritāniju un ASV.
Hāns savukārt simbolizē alternatīvu – pārstāv to elites un iedzīvotāju daļu, kas uzskata – valstij ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā. Tostarp atteikšanās no sekošanas ārvalstu diktētam kursam, suverēna ārpolitika un attiecību normalizēšana ar kaimiņiem, pirmkārt jau Indiju. Lai arī daļa Hāna lozungu ir populistiski, atbalsts viņa iecerēm ir plašs, bet "vecajā" sistēmā ir parādījušās acīmredzamas plaisas. Attiecīgi, pat ja Hāna atbalstītāju nemierus izdosies apspiest, ideja paliks, un Pakistānu gaida jauni satricinājumi.