Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) rīkoja preses pasākumu, nākot klajā ar līdzīgām atklāsmēm. Pasākumā sākotnēji bija plānota arī VID vadītājas dalība, kas galu galā nenotika, tādējādi pēcgaršā radot vairākus jautājumus. Gan par pasākuma formu, gan saturu. Uzreiz arī jāsaka, ka šāds pasākums pēc savas būtības ir laba ziņa problēmas aktualizēšanā, diskusijas radīšanā, taču ne kripatiņu vairāk.
Lai kā gribētos, VID sniegtos datus ir grūti uzskatīt par pilnvērtīgu analītisko produktu, jo īsti nav skaidri analīzes mērķi, proti, ko mēs no tās vēlamies uzzināt un tālāk sasniegt. To, ka summas ir milzīgas, Diena pateica pirms gada. Turklāt detalizēti izklāstot aprēķinu metodoloģiju. Tā vien šķiet, ka VID vai nu iepriekš nav zinājis par šīs problēmas apjomiem, vai šobrīd vienkārši vēlas publiski imitēt darbību – kaut ko rēķina un aprēķina, piedāvā komplicētus datus par aplokšņu algām dažādās sociāli demogrāfiskās un profesionālās grupās. Rēķināšanas prasmi VID jau parādīja, kad Diena uzdeva jautājumu par auditos uzrēķinātajām summām un to iekasēšanas rezultātiem (toreiz Diena atklāja, ka VID iekasē labākajā gadījumā niecīgu apmēru no auditos uzrēķinātajām summām – ap 1%).
Pats galvenais – kvalitatīvam analītiskajam produktam vajadzētu noslēgties ne tikai ar secinājumiem par summām, bet, kas ir daudz svarīgāk, norādīt pašas problēmas cēloņus. Jo izskatās, ka valsts, valdība un VID visvairāk resursus tērē cīņai ar sekām, nevis šo problēmu cēloņiem. Un šis ir brīdis, kurā prasās politiskā komponente ar ministri Reiznieci-Ozolu priekšgalā. Pretējā gadījumā šobrīd rodas priekšstats par ģenerāļa sēdēšanu ierakumos un tādu vai citādu iemeslu dēļ notiekošās kaujas vērošanu it kā no malas.
Rezumējot – ja nav skaidri nosaukti cēloņi, ir pašsaprotams, ka nebūs arī tik nozīmīgās sadaļas ar priekšlikumiem par turpmāko rīcību un konkrētiem soļiem problēmas mazināšanai. Savukārt, ja nav politiskās vadības uzstādījuma runāt par cēloņiem, nebūs arī nākamo soļu. Tieši tik vienkārši.
Diena un tās aptaujātie eksperti kā vienu no efektīvākajiem soļiem cīņai ar PVN shēmām nosauca FKTK lomu šīs "sērgas" izskaušanā – izstrādājot un īstenojot politiku, kas liktu bankām faktiski pašām labprātīgi "aizvērt durvis" PVN shēmotājiem. Skumjākais ir tas, ka vesela VID analītiskā nodaļa un Finanšu ministrija nevar izdomāt neko vairāk kā vēstuļu rakstīšanu 200 000 potenciālo aplokšņu algu saņēmēju, nevis, iesaistot diskusijā arī reālus jomas ekspertus, sagatavot, prezentēt un iestrādāt ēnu ekonomikas mazināšanas plānā konkrētus pasākumus. Pārsteidzošs VID datos bija arī tas, ka VID nav norādījis veikto aprēķinu metodiku. Jebkurš analītiskais (ja vien tas patiešām ir tāds) ziņojums, pētījums ietver informāciju par izmantotajiem datu avotiem un pielietoto metodoloģiju. Šeit pielietots lēts triks, proti, līdzīgi kā reklāmās kāda produkta izcili labās īpašības apstiprina kvazizinātniskie institūti un pētījumi, arī aktieri ārstu tērpos utt. Apzīmējums "Pasaules Bankas metodoloģija" neatsver jebkuras šaubas un kritisku/ analītisku pieeju. Tādēļ Diena uzskatīja par vajadzīgu veidot savu pētījumu par PVN shēmām, detalizēti aprakstīt metodiku. Tieši aprēķinu un analīzes metodika rada uzticēšanos un stiprina autoritāti, šajā gadījumā tas attiektos uz VID un valsts varas autoritāti.
Atgādināšu vēlreiz, ka ļoti interesanta šķita aplokšņu algu tēmas augstākā prioritāte pretstatā PVN shēmām. Tieši šis fakts, ka VID šo jautājumu pasniedz tieši šādā izklāstā, liecina par klaju populismu un, piedodiet, rada sajūtu par darbības imitēšanu. Skumjākais ir tas, ka, visticamāk, daudzi politiķi un sabiedrība līdz galam nesaprot, ko VID ar savām atklāsmēm patiesībā nodemonstrēja. Tas ir, nespēju nošķirt cēloņus no sekām un piedāvāt beidzot reālus, efektīvus mehānismus šo ļaundabīgo cēloņu izskaušanai. Jo tā ir viena no lielākajām cilvēka gudrībām – spēja nošķirt cēloņus no sekām un atrast patiesos cēloņus. Un visupirms tas ir politiķu uzdevums.
Gribu teikt, aplokšņu algas nav problēma pati par sevi – problēmas cēlonis ir PVN shēmas un valsts nespēja/spēja ar tām tikt galā. Jo mūsdienīgā ekonomikā, kāda ir Latvijā, starp divām darījuma personām vienmēr būs trešā – banka. Tieši noteikumi bankām un reāli sodi par faktisku līdzdalību PVN shēmošanā būtu iedarbīgākais līdzeklis. Un šis jau ir visaugstākās politiskās gribas jautājums ar atbildīgo ministri priekšgalā.
Trollis JT
Jānis Labrencis
profils (dažkārt arī O.M.©)