Pēdējais laiks tikt skaidrībā

Jāatgādina, ka par vēlmi tikties ar Putinu pirmais paziņoja Tramps, un šim paziņojumam sekoja sagatavošanas darbi, kuru laikā ASV prezidenta administrācijas pārstāvji ik pa brīdim nāca klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem. Visbeidzot neilgi pirms foruma Kremlis oficiāli paziņoja par gaidāmo tikšanos, kas, ņemot vērā Maskavas punktuālo pieeju šādiem jautājumiem, liecināja, ka visas vienošanās ir panāktas. Tomēr, kad Krievijas prezidents jau bija ieradies Vjetnamā, ASV diplomāti paziņoja, ka tikšanās nebūs. Trampa nespējas atrast logu darba grafikā dēļ.

Lai arī tas netraucēja abiem līderiem aprunāties foruma gaitā, tostarp par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī apstiprināt kopīgu paziņojumu par Sīriju, situācija, kad šāda līmeņa tikšanos pēdējā brīdī atceļ tā puse, kura nākusi klajā ar tikšanās iniciatīvu, nav biežs gadījums, kam nepieciešami kādi patiešām svarīgi iemesli. Pēkšņi pārdomāt tik augstā līmenī nav pieņemts, galvenokārt tāpēc, ka svārstīšanās ievērojami mazina uzticību konkrētajam politiskajam līderim.

Pastāv vairākas versijas par notikušo, lai gan vienu no tām – Trampa vēlmi šādi "pazemot Putinu" – var atmest uzreiz, jo ASV prezidents pats sevi nostādīja neizdevīgākā gaismā. Tuvāk patiesībai varētu būt apgalvojums, ka diplomāti nav spējuši atrast kompromisu kādā vienā vai vairākos svarīgos jautājumos, tāpēc tikšanās atcelta kā nelietderīga. Tiesa, nav skaidrs, kamdēļ lai Tramps, kurš sevi pozicionē kā izcilu sarunvedēju, atteiktos no iespējas nodemonstrēt šo prasmi. Visbeidzot – ticamākā versija skan, ka Tramps tikšanos atcēlis, nevēloties izraisīt kārtējo apsūdzību vilni ASV. Jāņem vērā, ka arī ASV prezidenta administrācijā netrūkst jebkādu prezidenta kontaktu ar Krieviju uzturēšanas pretinieku.

Galvenā problēma tomēr gan ir nevis ASV attiecības ar Krieviju, bet gan tas, ka ilgstošie iekšpolitiskie kari ASV ir noveduši pie tā, ka Vašingtonu starptautiskā līmenī aizvien biežāk sāk uzskatīt par neuzticamu sarunu partneri. Oficiāli tā arī nenotikušās sarunas Danangā ir kārtējais apliecinājums ASV valdošajam haosam, tāpēc pasaules joprojām vadošajai lielvarai būtu pēdējais laiks tikt skaidrībā, kuram un kādas tur ir pilnvaras un tiesības.