Cik liela būs tirgus dalībnieku interese par šo iespēju, pagaidām nav zināms, tomēr Ķīnas vadība neslēpj cerības, ka naftas un perspektīvā arī citu energoresursu un izejvielu tirdzniecība par juaņām (turklāt ar iespēju pārvērst šīs juaņas fiziskā zeltā) palielinās valsts ietekmi naftas tirgū, kā arī sekmēs juaņas starptautisko izplatību, kas abos gadījumos ir samērā pieticīgas. 2017. gadā Ķīna stabili apsteidza ASV, kļūstot par pasaulē lielāko naftas importētāju, un vēlas spēlēt arī šim statusam atbilstošu un pie viena arī ekonomiski jūtami izdevīgāku lomu.
Var prognozēt, ka šo iespēju labprāt izmantos Krievija (lielākā naftas piegādātāja Ķīnai) un Irāna, kurām abām tā ļaus vismaz daļēji apiet Rietumu noteiktos starptautiskos ierobežojumus. Tāpat iespēja, visticamāk, izrādīsies gana pieprasīta Eirāzijas ekonomiskajā telpā, kā arī virknē Āfrikas un Latīņamerikas valstu. Tajā pašā laikā jāšaubās, ka pārskatāmā nākotnē šāda tirdzniecība kļūs tiešām starptautiska, jo pamatā tā aprobežosies tikai ar Ķīnas tirgu. Tomēr arī ar to būs pietiekami, lai pieaugtu Ķīnas ietekme un juaņas izplatība, it īpaši Eirāzijā, Ķīnas virzītā un attīstītā megaprojekta Viena josla, viens ceļš ietvaros.
Vienlaikus, ņemot vērā naftas un vispār energoresursu ievērojamo stratēģisko nozīmi, Ķīnas lēmuma otrs, politiskais aspekts ir pat svarīgāks par ekonomisko sastāvdaļu. Naftas tirdzniecības uzsākšana par juaņām, pat ja tās sākotnējā daļa tirgū būs ļoti pieticīga, nozīmē, ka Ķīna ir gatava lēnām, soli pa solim mazināt viena no ASV ģeopolitiskās varenības stūrakmeņiem – tā dēvētā petrodolāra – lomu, kas vienlaikus nozīmē arī valsts atkarības mazināšanos no ASV finanšu sistēmas. Jāņem arī vērā, ka par Pekinas prioritāti nesen tika pasludināta valsts iekšējā ekonomiskā attīstība, kas Ķīnas gadījumā ir grūti savienojams būtībā ar galvenā ģeopolitiskā konkurenta kontroli pār valūtas plūsmām.
Tāpat pakāpeniska atteikšanās no ASV dolāra ir vēl viens solis ceļā uz tā dēvēto pasauli bez Rietumiem, kuras ideja ir ļoti populāra daudzās attīstības valstīs, kur dominē viedoklis, ka Rietumi neņem vērā to intereses vai pat darbojas pret tām. Šīs virzības ietvaros tiek veidotas visdažādākās alternatīvas Rietumu institūtiem, un iespējamā pāreja uz izejvielu un citu resursu tirdzniecību biržās par topošajām petrojuaņām pilnībā iederas šajā shēmā. Lai arī Ķīnai, Krievijai un citām pasaules bez Rietumiem veidotājām šie paši Rietumi joprojām ir un vēl ilgi būs vitāli nepieciešami kā galvenais vai vismaz būtisks izejvielu un preču noieta tirgus, tendence turpina attīstīties un vērsties plašumā. Tas ir fakts, kas jāņem vērā ikvienai valstij, arī Latvijai, veidojot attiecības ar attīstības valstīm.
reptilis
Tavs vārds
Kulistāns