Malaizijas premjerministrs Mahazirs bin Mohamads samita laikā paziņoja, ka gadījumā, ja ES ierobežos palmu eļļas importu no Malaizijas, Kualalumpura ir gatava atteikties no Eiropā ražoto lidmašīnu iepirkumiem un šajā ziņā pārorientēties uz Krieviju. Šobrīd tas attiecas uz militārajiem lidaparātiem, taču nākotnē, pie kam nebūt ne tālā, aktuāls var kļūt arī pasažieru lidmašīnu piegāžu jautājums.
Malaizija ir viena no pasaulē lielākajām palmu eļļas ražotājām un kopā ar Indonēziju aizņem 85% visas pasaules palmu eļļas tirgus. Industrija ir vitāli svarīga abu valstu ekonomikām, un attiecīgi arī Malaizijas premjera sašutums par ES iecerēm līdz 2030. gadam atteikties no palmu eļļas izmantošanas biodegvielā nav pārsteigums. ES ir lielākā Malaizijas palmu eļļas importētāja, un ievērojama daļa importa paredzēta tieši biodegvielas ražošanai.
Galvenais iemesls, kamdēļ ES vēlas atteikties no palmu eļļas, ir ekoloģija. Tiek uzskatīts, ka palmu eļļas plantāciju uzplaukums notiek uz masveida mežu izciršanas rēķina, kas nodara kaitējumu planētas klimatam kopumā. Nekādu citu īpašu pretenziju pret palmu eļļu eiropiešiem nav. (Šīs eļļas izmantošana pārtikas produktos jau ir regulatoru kompetence.)
Aizkulisēs, protams, pastāv arī politiskais aspekts. Galvenā alternatīva palmu eļļai ir sojas produkti, kurus pārdot eiropiešiem ir gatavas ASV. Šā iemesla dēļ iniciatīvai par palmu eļļas aizliegšanu ir nodrošināts papildu atbalsts, un ir maz šaubu, ka tā stāsies spēkā.
Iespēja, ka Malaizija un arī Indonēzija varētu atbildēt ar pretsoļiem un atteikties no Eiropas eksportam nozīmīgu preču iegādes, līdz šim pat nav parādījusies dienas kārtībā. Arī šobrīd Malaizijas premjera paziņojums Eiropā tiek uztverts galvenokārt kā tirgošanās elements, nevis rīcības plāns, lai gan Malaizijā tikai retais šaubās par paziņojuma nopietnību. Un, ja Kualalumpura paliks nesaprasta, tas draud ar tirdzniecības konfliktu.
Īpaši svarīgi šajā gadījumā ir, ka palmu eļļa ir tikai sava veida pirmā bezdelīga. To produktu saraksts, kuriem ekoloģijas vārdā (vai aizbildinoties ar ekoloģiju) var tikt liegta piekļuve Eiropas tirgum, ir ļoti plašs. Un daudzi no šo produktu ražotājiem būs gatavi atbildēt ar ierobežojumiem jau no savas puses. Jautājums, vai apvienotā Eiropa šobrīd var atļauties tādu ekonomisko un arī politisko greznību, paliek atklāts.
Gudrinieks
Pipars