Atbilstīgi autoritatīvā resursa Real Clear Politics apkopojumam, balstītam aptauju datos no atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem, Pārstāvju palātā (apakšpalātā) republikāņiem tiek paredzētas 225 vietas, kamēr demokrātiem – 175, bet vēl 35 mandātu liktenis ir neskaidrs (Toss Ups). Vairākumam tikmēr nepieciešami 218 mandāti. Senātā, kur tiek pārvēlēta trešdaļa senatoru, par neskaidru tiek uzskatīts sešu mandātu liktenis, kamēr republikāņiem tiek ticami solītas 48, bet demokrātiem – 46 vietas.
Kopumā iespējai saglabāt demokrātu kontroli pār Pārstāvju palātu vairs tic tikai paši kaismīgākie šīs partijas atbalstītāji, bet gaidāmo zaudējumu cits pēc cita sāk atzīt arī liberālie mediji. Lai situācija mainītos, ir jānotiek kam pilnībā negaidītam, bet šāda iespēja ir atklāti mazticama. Daudzu amerikāņu neapmierinātības ar demokrātiem cēloņi ir meklējami ekonomikas problēmās, nelegālo imigrantu straumēs un citos iekšpolitiskos faktoros, kurus pēkšņi pavērst pretējā virzienā nav iespējams. Tieši tāpat nav iespējams atcelt fundamentālās pretrunas starp divām dažādām – konservatīvo un liberālo – Amerikām.
Pārējo pasauli tikmēr daudz vairāk interesē – nevis kas pēc starpvēlēšanām notiks ASV iekšpolitikā, bet gan – vai un kas mainīsies to ārpolitiskajā kursā. Tajā skaitā – kādā mērā tiks saglabāts atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. To, ka republikāņi plāno kā minimums ievērojami samazināt šo atbalstu, ir paziņojusi virkne ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersonu, un arī, piemēram, nupat veikta Morning Consult aptauja liecina, ka tikai 29% republikāņu pastāvīgo vēlētāju uzskata, ka ASV ir pienākums atbalstīt Ukrainu.
Tiesa, tajā pašā laikā pastāv aizdomas, ka abas puses Ukrainas un vēl citus ārpolitiskos jautājumus aktualizē, gatavojoties pēcvēlēšanu politiskajiem tirgiem. Ja vienkāršoti, tad republikāņi gatavojas mainīt atbalstu Baidena administrācijas ārpolitiskajām iniciatīvām pret viņiem vēlamās iekšpolitikas realizēšanu. Ir arī virkne citu nopietnu iemeslu uzskatīt, ka ASV ārpolitiskais kurss pamatvilcienos paliks nemainīgs arī pēc nākamā gada janvāra, kad darbu sāks jaunā sasaukuma Kongress. Vai tas tāds paliks arī pēc 2025. gada janvāra, būs atkarīgs jau no nākamo, it īpaši ASV prezidenta, vēlēšanu iznākuma.