TAF Šrilankas vēsturē ir zināma ar to, ka divas reizes – 1971. gadā un 1980. gadu beigās – ir mēģinājusi sagrābt varu valstī bruņotā ceļā, abos gadījumos izraisot asiņainus slaktiņus. Tikai pēc otrās revolūcijas (kuras apspiešana ilga vairākus gadus) TAF oficiāli pārgāja uz parlamentārisma sliedēm. Iepriekšējo popularitātes virsotni TAF sasniedza 2004. gadā, kad parlamenta vēlēšanās ieguva 39 no 225 deputātu vietām un kļuva par valdošās koalīcijas partiju. Kopš tā laika revolucionārie sociālisti atklāti nīkuļoja, vēlēšanās iegūstot pavisam nelielu mandātu skaitu. (Patlaban Šrilankas parlamentā ir trīs TAF pārstāvji.)
Jāatgādina, ka Šrilankā, līdzīgi kā citās Lielās Indijas valstīs, cīņa par varu gadu desmitiem risinās divu galveno politisko dinastiju starpā. Ne tikai iejaukties šajā cīņā, bet arī uzvarēt Disanajakem ļāva Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvotā Šrilankas ekonomiskā katastrofa un tradicionālo spēku un līderu acīmredzamā nespēja to vispirms novērst, bet pēc tam arī tikt galā ar ekonomiskā kraha sekām.
Atsevišķi jāpiebilst, ka vēlēšanu uzvarētāja noteikšanai pirmoreiz kopš 1982. gada Šrilankā bija nepieciešama otrā balsu skaitīšana, jo neviens no kandidātiem neguva "tīrai" uzvarai nepieciešamos 50% + vienu balsi. Šādos gadījumos netiek rīkota otrā kārta, bet skaitītas otrās un trešās izvēles balsis, jo vēlētāji biļetenos secībā atzīmē trīs vēlamākos amata pretendentus. Otrā skaitīšana savukārt bija pārliecinoši par labu Disanajakem.
Savā ziņā var teikt, ka situācija Šrilankā ir līdzīga (protams, paturot prātā vietējo specifiku) situācijai Argentīnā. Ekonomiskā bezcerība un politiķu mazspēja ir nomocījusi iedzīvotājus līdz tādai pakāpei, ka viņi ir gatavi ķerties pie jebkura salmiņa, un Šrilankas gadījumā šis salmiņš ir izrādījies Disanajake, kurš ir solījis bez žēlastības apkarot korupciju un padzīt no valsts Starptautisko Valūtas fondu, kā arī cerīgi raugās Ķīnas virzienā.
Ko vēl gaidīt no jaunā Šrilankas prezidenta, savukārt kļūs skaidrs pēc šā gada decembrī gaidāmajām valsts parlamenta vēlēšanām, kurās TAF tiek prognozēti ievērojami panākumi un vieta valdības priekšgalā. Atliek vienīgi cerēt, ka revolucionārie sociālisti nekļūs par jaunu lāstu nebeidzamu problēmu jau tāpat pārmocītajai valstij.