Šī aptauja atklāj divas tendences. Pirmkārt, biznesa vides pārstāvji no valdības gaida racionālus lēmumus un enerģisku rīcību, un, jo vairāk šo abu faktoru kāda ministra darbā, jo augstāks vērtējums. Otrkārt, uzņēmēji augstāk vērtē tos valdības pārstāvjus, kuri runā biznesa vidē ierastās kategorijās. Iespējams, tā skaidrojama Belēviča popularitāte uzņēmēju vidē, kas jūtami atšķiras no kritikas, ko šim ministram velta gan viņa vadītajā medicīnas nozarē, gan arī ne mazums iedzīvotāju, kuri ar veselības aprūpes sistēmu sastapušies pacientu statusā un kā subjektīvu, tā objektīvu iemeslu dēļ situāciju šajā sistēmā uzskata par problemātisku.
Savukārt labklājības ministram pagaidām nav izdevies atbrīvoties no kritiskās attieksmes, ko viņš saņēma, strādājot Laimdotas Straujumas valdības finanšu ministra amatā, - viszemākais vērtējums no visas valdības Reiram bija arī pērn novembrī LTRK veiktajā uzņēmēju aptaujā.
Raugoties uz atšķirībām pērnā un šā gada aptaujās, jāsecina, ka uzņēmēju skatījumā audzis premjera amata prestižs, jo Straujumas vērtējums bijis krietni zemāks par Kučinska iegūto vērtējumu un sasniedza tikai 3,6 balles. Skaidrs, ka daudziem uzņēmējiem simpātiska var šķist Kučinska paustā retorika: "Populistiski pasakot vienu saukli, pasakot otru saukli, parādoties uz žurnālu vākiem un kādu nosodot, politiķis var saglabāt reitingu, bet man būs kauns, ja pēc trim gadiem šis kuģis nebūs uzņēmis kursu. Patlaban kuģis dreifē, un dreifē visa Latvijas ekonomika." (Diena, 6.04.2016.)
Uzmanības vērts ir arī pieredzējušā politiķa Ulda Auguļa vērtējums - pērn viņš, lai gan strādāja sarežģītajā labklājības ministra amatā, bijis viens no populārākajiem visā valdībā, bet tagad kā satiksmes ministrs novērtēts pieticīgi. Jādomā, tas liecina par to, ka uzņēmēji bijuši mierā ar tām Labklājības ministrijas pārziņā esošajām jomām, kas attiecas uz biznesa vidi, piemēram, ar bezdarbnieku apmācību, savukārt no satiksmes ministra gaida enerģiskāku rīcību autoceļu infrastruktūras uzlabošanā un tranzīta nākotnes perspektīvu noteikšanā.
Popularitāti joprojām saglabājusi Reizniece-Ozola, kurai kā ekonomikas ministrei veiksmīgi izdevās risināt dialogu ar uzņēmējiem un kura paudusi apņēmību, arī strādājot finanšu ministres amatā, runāt nevis ierēdņu, bet biznesa cilvēku kategorijās un solīt tikai reāli paveicamas lietas.
Protams, pārbaudījums uzņēmēju attiecībām ar valdību var izrādīties pārrunas par nākamā gada valsts budžetu. Jāņem arī vērā, ka aizsāktā nodokļu sistēmas audita rezultāti var novest pie diskusijām, kurās neiztikt bez dažādu viedokļu sadursmes gan pašu uzņēmēju vidū, gan valdībā, gan arī biznesa vides pārstāvju un valdības sarunās.