Tāpat gaisā virmo arī jaunu ASV restrikciju pret Ķīnu plāni, un var nešaubīties, ka arī tie agri vai vēlu tiks realizēti dzīvē, tas nozīmē – ASV gana episku vērienu sasniegusī sankciju politika (šobrīd spēkā ir ap 9,5 tūkstošiem ASV noteiktu sankciju pret valstīm, kompānijām, iestādēm u. c.) turpinās vērsties plašumā, it īpaši pret Pekinu, kura ir viennozīmīgi likusi saprast, ka piekāpties negrasās un atbildēs ar pretsoļiem. Krievijas piemērs tikmēr liecina, ka sankcijas nekādi nepietuvina deklarēto mērķi – panākt Maskavas politiskā kursa maiņu Rietumiem vēlamā virzienā, bet to ekonomiskais efekts vidējā un ilgtermiņā acīmredzami būs pilnībā pretējs cerētajam.
Vērienīgas tā saucamās importa aizstāšanas programmas ne tikai palielina Krievijas jau tāpat ievērojamo ekonomisko pašpietiekamību, bet rada arī konkurentus Rietumu uzņēmumiem nozarēs, kur vēl nesen tas šķita neiespējami. Pie kā šajā ziņā novedīs Ķīnas un Krievijas iespēju apvienošana (bet tas būs tikai loģisks sankciju politikas rezultāts), var vienīgi nojaust, taču ir skaidrs, ka rietumvalstīm tas nesola neko labu.
Neraugoties uz šādu perspektīvu, ASV politiķi turpina noteikt jaunus ierobežojumus, kā arī prasīt no sabiedrotajiem un pirmkārt jau eiropiešiem pievienošanos tiem. Šādu neatlaidību var skaidrot ar vēlmi vājināt ģeopolitiskos konkurentus, kuriem nākas tērēt ievērojamus resursus ekonomiku stabilizēšanai, ar cerību, ka ierobežojumi novedīs pie plašas neapmierinātības tiem pakļautajās valstīs un valdošo režīmu krišanas, vai ar iekšpolitisko cīņu ASV, tomēr šie motīvi diezin vai ir galvenie.
Kā netieši liecina vairākas publikācijas ASV analītiskajos izdevumos, galvenais mērķis varētu būt vēlme uzcelt jaunu dzelzs priekškaru, to pozicionējot kā demokrātiju cīņas pret autoritāriem režīmiem sastāvdaļu. Vadoties pēc principa, ka, ja reiz pašlaik nav iespējams panākt Ķīnas un Krievijas piekāpšanos, tad nepieciešams maksimāli norobežoties no tām un cerēt uz abu lielvaru domstarpībām nākotnē. Cits jautājums, ka vairākumu izmaksu par šīs ieceres īstenošanu paredzēts pāradresēt galvenokārt eiropiešiem, kuriem ir nopietni iebildumi pret šādu, viņus maz iepriecinošu notikumu attīstību.
Sankciju dzelzs priekškars
Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.