Jāatgādina, ka tas notika pēc tam, kad Taliban 2021. gada augusta sākumā sāka plašu uzbrukumu ASV atbalstītajiem Afganistānas valdības spēkiem. 15. augustā talibi iegāja valsts galvaspilsētā Kabulā, bet 31. augustā no Afganistānas evakuējās pēdējie amerikāņi. Kopš tā laika vara valstī, neraugoties uz visām problēmām, stingri atrodas talibu rokās, un atdot šo varu viņi negrasās.
Tajā pašā laikā starptautiski talibu režīms atzīts netiek, par ko uzskatāmi liecina kaut vai tas, ka Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Afganistānu turpina pārstāvēt jau trīs gadus neeksistējošās valdības nozīmētais vēstnieks. It īpaši rietumvalstīs talibi tiek uzskatīti par radikālajiem islāmistiem un teroristiem, ar kuriem vai nu nav iespējams veidot nekādas attiecības, vai arī tādas ir iespējamas ierobežoti un ar nosacījumu, ka talibu valdība ievēro vismaz kādus Rietumu standartus. Kuri visbiežāk radikāli nesaskan ar kustības ideoloģiju un tiek ignorēti.
Nerietumu pasaulē attieksme pret talibiem tikmēr ir cita. Kustība dažādā mērā ir normalizējusi attiecības ar Ķīnu, Indiju un Krieviju, kā arī Vidusāzijas un Persijas līča valstīm. Tostarp Pekina un Maskava ir tuvu talibu oficiālai atzīšanai. Neoficiāli sadarbība ar talibu valdību, tajā skaitā ekonomiskā, vēršas plašumā, un viņu pilnvērtīga atzīšana būtībā ir laika jautājums.
Galvenais iemesls, kamdēļ nerietumu valstis ir gatavas veidot attiecības ar talibiem, neraugoties uz viņu radikālismu, ir fakts, ka talibu islāma versija ir izteikti lokāla un nacionāla. Taliban ir puštunu – Afganistānas daudzskaitlīgākās tautas – kustība, bet talibu islāms – savdabīgs, raugoties no klasiskā islāma skatu punkta, reliģijas un Puštunvali (puštunu tradicionālo paražu kopums, kas nosaka arī attiecības cilšu starpā) sakausējums. Kamdēļ talibu intereses tālāk par puštunu apdzīvotajām zemēm nesniedzas, bet viņu attiecības ar t. s. starptautiskajiem islāmistiem ir atklāti naidīgas.
Jautājums, kāda rietumvalstu nostāja šādā situācijā ir pareizāka – tomēr veidot attiecības ar kustību, kura atrodas pie varas valstī ar līdz 40 miljoniem iedzīvotāju, vai arī turpināt izvirzīt prasības, kuras pildīt pēdējie negrasās nekādos apstākļos, paliek atklāts.