Atšķirībā no Latvijas, kur vēlēšanās liela nozīme ir nacionālajam jautājumam, Lietuvā balso galvenokārt par partiju politekonomiskajām platformām un pie varas stūres ik pēc četriem gadiem mainās koalīcijas te sociāldemokrātu, te konservatīvo vadībā. Arī šoreiz Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītie sociāldemokrāti, pateicoties gan korupcijas skandāliem, gan ne gluži sociāldemokrātisku likumu pieņemšanai, ir samazinājuši savu atbalstītāju un attiecīgi arī vietu skaitu Seimā, savukārt konservatīvie ir izmantojuši visas atrašanās opozīcijā priekšrocības, kā arī vēlētāju ne pārāk ilgo atmiņu un ir ceļā pretim varas atgūšanai.
Tiesa, uzvarētāja laurus var nākties dalīt ar šo vēlēšanu tumšo zirdziņu un faktisko debitanti - miljonāra Ramūna Karbauska vadīto Zemnieku un zaļo savienību, kas sevi pozicionē kā centrisku politisko spēku. Abu šo partiju sarakstus ir atbalstījis apmēram vienāds skaits vēlētāju, nodrošinot pa 20 vietām Seimā, un arī vēlēšanu otrajā kārtā ir iekļuvis gandrīz vienāds (42 un 40) abu partiju kandidātu skaits. Sociāldemokrātiem tikmēr ir 13 vietu, 21 kandidāts otrajā kārtā un nekādu cerību uzrādīt rezultātu - labāku par trešo vietu. Par vilšanos premjera partijā liecina kaut vai fakts, ka pat Butkevičs "savā" vēlēšanu apgabalā, kurā iepriekšējās trīs Seima vēlēšanās bija pārliecinoši uzvarējis jau pirmajā kārtā, tagad saņēma tikai 36,3% balsu, un viņam 23. oktobrī nāksies sacensties ar Zemnieku un zaļo savienības kandidātu.
Tajā pašā laikā pat Zemnieku un zaļo savienības uzvara, kas nav pat negaidīta, bet drīzāk dēvējama par prognozējamu pārsteigumu, visticamāk, nespēs nodrošināt šai partijai Lietuvas premjera krēslu. Ir vērts atcerēties, ka mūsu tuvāko kaimiņu vēlētāju vidū, tāpat kā Latvijā, gadiem ilgi pastāv gan pieprasījums pēc pārmaiņām un jauniem politiskajiem spēkiem, gan vilšanās abu pie varas nomainošos dinozauru darbā. Šī iemesla dēļ gandrīz katrās vēlēšanās parādās kāds spēks, kas sola pārmaiņas, un šoreiz tā ir Zemnieku un zaļo savienība. Tikmēr pat lielākais vietu skaits jaunievēlētajos Seimos jaunpienācējiem līdz šim tā arī ne reizi nav ļāvis ieņemt Lietuvas premjera krēslu, vienīgi iekļūt valdošajā koalīcijā, ātri pārņemot visus tos pašus tikumus un netikumus, kādi piemīt pirms tam kritizētajām varas partijām.
Protams, ļoti daudz kas būs atkarīgs no vēlēšanu galīgā iznākuma, cilvēciskā faktora, koalīcijas veidošanas sarunām utt., un nav izslēgta arī iespēja, ka tiek izjaukta jau labu laiku par tradīciju kļuvusī rokāde. Tomēr ticamāk šķiet, ka kaimiņi izvēlēsies atturēties no pārmērīgiem eksperimentiem ar maz zināmiem lielumiem, kamdēļ Lietuvas Zemnieku un zaļo savienībai nāksies samierināties "tikai" ar dalību valdošajā koalīcijā.