Sporta finansējums. Ar un bez kritērijiem

Diena iepriekš pievērsusi uzmanību nesamērīgi lielam finansējumam, ko saņem auto un moto sporta veidi. Vai ir vienota, konkrētos kritērijos balstīta sistēma sporta finansēšanā?

Pēdējos trijos gados, kopš esmu valsts sekretāra vietnieks, ļoti cenšamies uz nozari skatīties sistēmiski. Ja kas lec ārpus sistēmas, tad kādi tam argumenti. Pirms gadiem septiņiem bija Valsts kontroles audits, kas šķērsgriezumā izvērtēja visu sporta budžeta sadalījuma procesu gan no likumības, gan lietderības viedokļa. Bija aptuveni 20 ieteikumu, mēs, manuprāt, esam vienīgā nozare, kas visus Valsts kontroles ieteikumus ieviesusi pilnībā. Esam izstrādājuši sporta veidu finansēšanas kritērijus. Ir loģisks pamats katrai budžeta apakšprogrammai.

Šīgada valsts sporta budžets ir 49 811 864 eiro.

Tas sadalās 11 apakšprogrammām, tajā skaitā sporta būvēm, balvām par izciliem sasniegumiem sportā, federācijām un sporta pasākumiem, Murjāņu Sporta ģimnāzijai un Latvijas Sporta muzejam, dotācijām nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā un komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanai, augstas klases sasniegumu sportam, tāpat valsts ilgtermiņa saistībām – tur ir dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) valsts galvoto aizdevumu atmaksai un arī dotācija biedrībai Latvijas Paralimpiskā komiteja pielāgotā sporta attīstībai. Visa informācija par sporta finansējuma sadalījumu atrodama ministrijas mājaslapā.

Skatījos. Sporta būvēm šogad atvēlēti 17,4 miljoni eiro. Kam tie paredzēti?

Tie iedalās divos blokos. Pavisam nedaudzi – seši – mērķi ir dotācija tikai un vienīgi valsts īpašumā esošo nacionālo sporta bāzu saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Otrā sadaļa – jau ar daudz lielākām summām – ir ar Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem piešķirtie mērķfinansējumi.

Ne ministrijas ieplānotā, bet politiski piešķirtā nauda?

Ja visus Ministru kabineta un Saeimas lēmumus uzskata par politiskiem, tad jā. Te iekļauts finansējums Valmierai Vidzemes Olimpiskā centra (OC) attīstībai,  Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas un vieglatlētikas manēžas būvniecībai, tenisa centra Lielupe attīstības projekta īstenošanai, Ventspils OC, Liepājai OC vieglatlētikas manēžas un slēgto tenisa kortu būvniecībai, Cēsu stadiona rekonstrukcijas projektam, Siguldas sporta kompleksa būvniecībai, LOK OC Elektrum, Jēkabpilij multifunkcionālās halles būvniecībai, Madonai biatlona un slēpošanas bāzes Smeceres sils attīstībai, kā arī peldbaseina būvniecībai Bauskā un biedrībai V. Freidenfelda Latvijas Brīvās cīņas sporta klubs-internāts sporta kluba – internāta renovācijas pabeigšanai.

Valmiera, Ventspils, Liepāja – politiski nozīmīgas pilsētas...

Tomēr jāņem vērā, ka tās visas ir republikas nozīmes pilsētas, kurās izveidoti reģionālie OC, šajās pilsētās ir augstskolas, ir pietiekami liels, stabils iedzīvotāju skaits. Tur izveidotās modernās sporta bāzes ar laiku jāatjaunina, jāpaplašina. Tās turklāt kalpo gan tautas sportam, kā, piemēram, baseini, kur ikvienam ir iespēja pēc darba peldēt, un vienlaikus tā ir treniņu un sacensību vieta sportistiem, kas līdz ar to nedaudz iziet ārpus pašvaldību atbildības loka, tāpēc ir valsts finansējums.

Vēl jāpiemin, ka gan Valmiera, gan Ventspils īsteno augstas klases sportistu sagatavošanas centru projektu, kas nozīmē, ka mēs mēģinām sportistu sagatavošanas sistēmu izcelt ārpus Murjāņiem arī citur pašvaldībās.

Un tomēr te runa par tā sauktajām deputātu kvotām.

Daži saka, ka tās ir deputātu kvotas, mēs attiecībā uz sporta būvēm tā nesakām, jo visi investīciju projekti tika skatīti arī Sporta padomē. Tiesa, daļa ir tādi, kas atnāca bez Sporta padomes, kā finansējums brīvās cīņas internāta pabeigšanai. Jebkurā gadījumā nepietiek ar to, ka no Saeimas atnāk lēmums par mērķfinansējumu, mēs prasām naudas saņēmējam iesniegt informāciju, konkrēti kas paredzēts – kādas būves, kādas būs citas izmaksu pozīcijas – un līgumos paredzam, ka jākonsultējas ar konkrēto sporta veidu federācijām.

Vai daudzas būves nevarētu tapt par privātiem līdzekļiem?

Olimpiskie centri, ja abstrahējamies, daļēji tapuši pēc privātās un publiskās partnerības principiem. Savulaik bija sistēma, ka pašvaldība deva zemi un daļēju līdzfinansējumu, LOK nāca ar lielāko daļu līdzfinansējuma sporta infrastruktūrai. Valsts garantēja LOK kredītu, vienlaikus ilgtermiņa saistībās paredzot atmaksāt pamatsummu, bankas procentus un Valsts kases apkalpošanas maksu. Līdz ar to projektu varēja īstenot uzreiz – LOK rīkoja konkursu bankām, saņēma kredītu, kopā ar pašvaldību organizēja būvniecību. LOK ieguva pamatkapitāla daļas būves uzņēmumā.

Nevalstiska organizācija tika pie īpašuma par valsts naudu...

No vienas puses mehānisms ir pareizs, jo ir pašvaldība, kas rūpējas par iedzīvotāju vajadzībām, un ir LOK, kas rūpējas par sportiskiem sasniegumiem. Līdz ar to šāda bāze nosedz gan tautas sporta, gan augstas klases sporta vajadzības. Turklāt LOK ir ne jau Aldons Vrubļevskis, Žoržs Tikmers vai Einārs Fogelis – LOK saturs ir sporta veidu federācijas, tātad faktiski objekts pieder federācijām ar pašvaldību. Kas nebija pareizi – un mēs šo sistēmu jau ministra Ķīļa laikā pārtraucām – ja valsts grib līdzfinansēt kādu objektu, līdzfinansējums jāpiešķir projekta īstenotājiem – attiecīgām pašvaldībām. Iepriekš sanāca starpniecība – valsts deva atliktu investīciju caur starpnieku (pareizu, bet tomēr, kā saka, starpnieks ir starpnieks). Tagad nauda tiek pašvaldībām, vienīgais izņēmums ir Olimpiskais centrs Elektrum Rīgā, kura vienīgais īpašnieks ir LOK.

Nezinu, vai LOK tas patika vai ne, bet šajā gadījumā tas nav mūsu jautājums – veidojot šīgada valsts budžetu, pamanīju, ka iepriekš valsts galvoto un atmaksājamo kredītu, kur saistības iet līdz pat 2028. gadam, banku procenti bija neadekvāti augsti pie tā, ka tur ir valsts galvojums, valsts arī atmaksā pamatsummu un procentus. Dažiem kredītiem procentu likme bija 5,5%, dažiem – 4,5% vai 3,5%. Pagājušā gada beigās tika pārkreditēti pilnīgi visi valsts galvotie kredīti sporta būvēm, izņemot tos, kur jau bija ļoti zemas procentu likmes. Kopējā ekonomija šogad vien ir virs miljona. Tagad cīnāmies, lai ietaupītais paliek sportam.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 22.februāra, numurā!