Starts Ziemeļu straumei 2

To nenobremzēs nedz Dānijas likumdevēju lemtais, ka valsts drīkst liegt būvdarbus tās teritoriālajos ūdeņos ne tikai ekoloģisku, bet arī politisku apsvērumu dēļ, nedz ASV atbalstītās Polijas un Ukrainas pretenzijas. Dānijas iespējamais aizliegums liktu būvniekiem vien nedaudz mainīt gāzes vada maršrutu, pagarinot to par dažiem desmitiem kilometru, kas uz vispārējā fona (ap 1200 km) nav īpaši būtiski, savukārt ASV nav gatavas ilgstošam politiskam un ekonomiskam konfliktam ar Vāciju ne Ziemeļu straumes 2, ne Polijas un Ukrainas interešu dēļ.

Berlīne tomēr ir citā svara kategorijā nekā Varšava un Kijeva.

Galvenā problēma gāzes vada pretiniekiem ir tā, ka Vācija (un arī vēl vairākas tā dēvētās vecās Eiropas valstis, tostarp Austrija un Francija) ir vitāli ieinteresēta gāzes vada būvniecībā kā ekonomisku, tā politisku apsvērumu dēļ. Lētas Krievijas gāzes piegādes pa maršrutu, kura ceļā nav starpnieku, ne tikai ļauj saglabāt augstu konkurētspēju būtiskām Vācijas ekonomikas nozarēm (īpaši ķīmiskajai rūpniecībai), bet arī padara Vāciju par galveno gāzes sadales punktu Eiropā. Savukārt kontrole pār energoresursu plūsmu nozīmē atbilstīgu politiskās ietekmes pieaugumu. Nedrīkst arī aizmirst par Vācijas enerģētikas gigantu interesēm, kuru peļņa no Krievijas gāzes tālākpārdošanas ir vairāk nekā iespaidīga.

Tajā pašā laikā Ziemeļu straumes 2 būvniecība, kas nu jau ar ļoti augstu ticamības pakāpi tiks pabeigta ieplānotajā laikā – līdz 2019. gada beigām, ir tikai cīņas pirmais posms. Gāzes vada pretiniekiem pat pēc tā uzbūvēšanas joprojām netrūks iespēju būtiski ierobežot Ziemeļu straumes 2 izmantošanas jaudas, kā arī radīt visdažādākos birokrātiskos šķēršļus tā ekspluatācijai. Tiesa, arī šajā gadījumā iznākums, visticamāk, būs labvēlīgs Vācijai, tomēr šādas kavēšanās dēļ Krievija vismaz būs spiesta būt kaut daļēji pielaidīgāka enerģētiskajās attiecības ar to pašu Ukrainu un Poliju, saglabājot vērā ņemamus gāzes tranzīta apjomus caur Ukrainu arī pēc 2019. gada.

Ilgtermiņā gāzes vada nākotne gan acīmredzami izlemta, to uzskatāmi apliecina arī izmaiņas Baltijas valstu nostājā – iebildumi pēdējā laikā kļuvuši klusāki un pieticīgāki.