Jāatgādina, ka tikai iepriekšējo trīs gadu laikā ASV ir ieradušies ap astoņiem miljoniem nelegālo imigrantu, no kuriem ap sešiem miljoniem – caur Teksasu (kas ģeogrāfiski ir ērtākais ceļš). Demokrātu kontrolētā federālā valdība tikmēr neliek šķēršļus nelegāļu ceļā – pēdējie pamatā tiek reģistrēti un atbrīvoti, izsniedzot pavēstes uz tiesas sēdēm, uz kurām viņu ievērojama daļa tā arī pat neierodas. Cik ir imigrantu, kuri vienkārši ierodas ASV, nekur nereģistrējoties, neviens neņemas īsti pateikt.
Notiekošais rada Teksasai problēmas un izdevumus, kā arī raisa iedzīvotāju neapmierinātību, uz kuru pavalsts vadība nevar nereaģēt. Teksasas gubernators – republikānis Gregs Ebots – arī reaģēja, parakstot likumu, kas ļauj pavalsts policijai aizturēt un deportēt nelegāļus (likums stāsies spēkā martā), kā arī liedzot federālās robežsardzes (atbildīgas arī par imigrācijas kontroli) aģentiem piekļuvi atsevišķiem robežas posmiem, kurus pārņēma Teksasas nacionālā gvarde.
ASV Tieslietu ministrija šo soli uzskatīja par nelikumīgu un vērsās Augstākajā tiesā, kura (ar piecām balsīm pret četrām) piekrita ministrijai. Tomēr Ebots atsakās atzīt spriedumu, uzskatot, ka Teksasa nepārkāpj savas tiesības uz pašaizsardzību. Par atbalstu Teksasai ir paziņojuši pārējo 25 republikāņu pavalstu gubernatori, un vairākas no pavalstīm ir nosūtījušas uz pierobežu savas nacionālās gvardes vienības, lai sniegtu palīdzību teksasiešiem.
Vienlaikus konfrontācija pagaidām aprobežojas ar juridiskajām cīņām un skaļiem paziņojumiem un savā ziņā ir gatavošanās novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, nostādot prezidentu Džo Baidenu un demokrātus dilemmas priekšā. Pēdējiem nelegālo imigrantu uzņemšana ir tāda pati aksioma kā seksuālo minoritāšu tiesības, un atteikties no tās demokrāti nevar. Lai arī tas mazina cerības uz uzvaru novembrī. Attiecīgi arī republikāņi, un īpaši eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, uztur spriedzi, palielinot sava favorīta izredzes.