Runa visupirms ir par Putina atbildi uz jautājumu, vai, pārmetot Rietumiem savu iedzīvotāju iebiedēšanu ar iedomātiem draudiem no Krievijas, viņš domājis Krievijas iespējamu ekspansiju Polijā un Latvijā. "Vai jūs varat iedomāties scenāriju, kurā nosūtat karaspēku uz Poliju?" jautā Karlsons.
Un te seko Putina atbilde: "Tikai vienā gadījumā – ja Polija uzbruks Krievijai. Kāpēc? Tāpēc ka mums nav nekādu interešu ne Polijā, ne Latvijā, nekur. Priekš kam mums tas? Mums vienkārši nav nekādu interešu." Latvijas publiskā telpa, vairums mediju un pietiekami daudz šajā tēmā ieinteresētas sociālo tīklu publikas, manuprāt, viennozīmīgi maldīgi šo Putina atbildi uztvēra kā noliegumu, par ko nākt klajā ar optimistisku vēsti: "Putins ir devis vārdu NATO Austrumu bloka valstīs neiebrukt. Āmen!"
Pat neatgādināšu, ka runa šeit nav par klasisku interviju, kurā nebūtu šaubu par to, ka intervētājs jautājumus nav saskaņojis vai ar tiem piespēlējis tam, par ko Putins vēlējās izteikties, kā dēļ izvēle pieminēt tieši Poliju un Latviju var būt, bet tikpat labi var arī nebūt nejauša.
Galvenais, kas jāņem vērā – šajā intervijā Putins (te jāpiekrīt mūsu vēstniekam NATO Mārim Riekstiņam, kurš intervijā Dienai atzina, ka tiktāl savās vēstures interpretācijās Putins līdz šim nebija aizrunājies) demonstrēja gluži vai apsēstību ar Poliju (iepriekš un vēl aizvien šādu apsēstību viņš demonstrējis tikai ar Ukrainu, un redzam, pie kā tas novedis), aizrunājoties tiktāl, ka Polija esot izprovocējusi Hitleru uzsākt Otro pasaules karu. Kā? Nepiekāpjoties Hitlera prasībām.
Šis skandalozais, melīgais, sagrozītais – pietrūkst epitetu, kā to raksturot – vēstures tulkojums izsmeļoši parāda to, kādā rāmējumā Putins redz attiecību likumsakarību starp lielvarām un pārējām valstīm. Pēc iebrukuma Ukrainā, to pamatojot tieši ar līdzīgu absurdu apgalvojumu, ka ukraiņi paši to izprovocējuši, Putina apgalvojumus, ka priekš kam viņam iebrukt Polijā vai Latvijā, ja vien tās neuzbrūk pirmās, labticīgi tulkot kā saistošu un patiesos nolūkus demonstrējošu Putina publisku apsolījumu ir nepieļaujama greznība un muļķība.