AT tikmēr atzina, ka pavalstīm nav tiesību ierobežot kandidātus uz federālajiem amatiem, tajā skaitā, protams, uz prezidenta amatu. Šādas tiesības ir tikai ASV Kongresam. Tā ir iespaidīga Trampa uzvara, un ne tikai tādēļ, ka Kongress negrasās liegt viņam dalību nedz priekšvēlēšanās, nedz vēlēšanās.
Pirmkārt, spriedums attiecas ne tikai uz Kolorādo pavalsti, bet arī uz Menu un Ilinoisu, kur bija pieņemti analogi lēmumi, kā arī uz vēl vairākām demokrātu kontrolētām pavalstīm, kuras Trampam nelabvēlīga sprieduma gadījumā bija gatavas viņu diskvalificēt. Praksē tas nozīmē, ka ASV eksprezidents jau 12. martā (vai sliktākajā gadījumā – 19. martā) iegūs vairākumu republikāņu Nacionālā konventa delegātu balsu, kļūstot par partijas priekšvēlēšanu uzvarētāju de facto.
Tāpat notikušais, pēc pārliecinoša vairākuma ekspertu domām, nozīmē, ka Trampam labvēlīgs būs arī AT spriedums t. s. imunitātes jautājumā. ASV federālā tiesa viņam, jāatgādina, ir izvirzījusi apsūdzības sazvērestībā ar mērķi mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, taču Trampa juristi uzstāj, ka uz visiem tā laika notikumiem attiecas prezidenta imunitāte un attiecīgi tiesas priekšā stāties viņš nevar. Šo lietu AT, kur vairākums (seši no deviņiem) ir konservatīvo tiesnešu, skatīs aprīļa nogalē, kad Tramps jau būs kļuvis par pārliecinošu republikāņu priekšvēlēšanu uzvarētāju, kamdēļ arī iespēja, ka spriedums varētu būt viņam nelabvēlīgs, ir atklāti niecīga.
Tāpat spriedums padara bezjēdzīgu arī Nikijas Heilijas tālāku dalību priekšvēlēšanās. Politiķes vienīgā cerība iegūt republikāņu nomināciju bija saistīta ar varbūtību, ka Trampam iespēja kandidēt uz Balto namu tiek liegta tiesas ceļā. Tagad šī cerība ir būtībā izplēnējusi, un, ja Heilija vēl var sagādāt problēmas Trampam, tad tikai piedaloties vēlēšanās kā neatkarīga kandidāte.
Cits jautājums, ka ASV liberālajā nometnē šis AT spriedums tiek uzskatīts gluži vai par "nodevību pret demokrātiju", un netrūkst aicinājumu to ignorēt. Tostarp atgādinot, ka Teksasas pavalsts nupat atsacījās pieņemt AT spriedumu attiecībā uz robežu ar Meksiku. Iespēja, ka šī tendence varētu vērsties plašumā, tikmēr ir biedējoša, jo, ja šādi aicinājumi atradīs dzirdīgas ausis, ASV ar augstu ticamības pakāpi gaida iekšpolitiskā katastrofa.