Šo 44 dienu laikā Trasa (viņas ministru kabinets) paspēja ierosināt ekonomisko reformu plānu "Brexit stilā" (tā plānu dēvēja virkne preses izdevumu, cenšoties uzsvērt tā nesamērīgo optimismu), kura pamatā bija nodokļu samazināšana un kuru nesaprata nedz finanšu tirgi, nedz iedzīvotāji un arī Trasu premjeres amatam izvirzījusī valsts elite. Atbilstīgi tirgu novērtējumam rosinātās reformas radīja reālu apdraudējumu valsts finanšu stabilitātei, pensiju sistēmai un ekonomikai kopumā, kamdēļ no plāna nācās steigšus atteikties.
Rezultātā Trasas kabinets zaudēja divus vadošos ministrus, tajā skaitā finanšu ministru jeb kancleru Kvazi Kvartengu. Turklāt kanclers Apvienotajā Karalistē ir premjera labā roka un valdības galvenais ministrs, kura oficiālā rezidence atrodas blakus premjera rezidencei, Dauningstrītā 11. No amatiem atkāpās arī konservatīvo jeb toriju parlamenta frakcijas vadītāji, kuru uzdevums ir nodrošināt frakcijas vienotību balsojumos, un gandrīz nebija šaubu, ka, Trasai paliekot amatā, demisiju un arī atstādināšanas parāde turpināsies.
Trasas popularitāte tikmēr knapi pārsniedza 15% (bet dažās aptaujās pat 10%), kas bija mazāk nekā jebkuram britu premjeram jaunāko laiku vēsturē, nopietni apdraudot 12 gadu pie varas esošo toriju iespējas varu saglabāt arī turpmāk. Varbūtība, ka vēlētāji atkal uzticēsies partijai, kura pēdējos četros gados ir nomainījusi trīs (nu jau var teikt, ka četrus) premjerus, bet pēdējos četros mēnešos – četrus finanšu ministrus, šķiet mazticama.
Toriju atbalstu zaudējušajai Trasai šo iemeslu dēļ nācās atkāpties, neraugoties uz vēl nepilnus 11 mēnešus ilgo "saudzēšanas periodu", kā arī centieniem palikt pie varas. Tagad ticama ir iespēja, ka Apvienoto Karalisti gaida ārkārtas parlamenta vēlēšanas, par kurām gan nav skaidrs, vai tās spēs novērst haosu. Atsevišķs jautājums ir – kā nākas, ka valstij sarežģītā situācijā pašā atbildīgākajā amatā nokļūst tam atklāti nepiemērota politiķe. Tāpat Trasas piemērs rāda, ka t. s. politiķu triumfālistu laiks strauji tuvojas beigām un viņu vietā tiek gaidīti reālpolitiķi. Ja tādi vēl ir palikuši, un ne tikai Lielbritānijā.