Fragments no intervijas:
Pirmdien aģentūra LETA publicēja ziņu par SKDS pētījumu, saskaņā ar kuru mūsu sabiedrībā nedaudz, bet joprojām pieaug negatīvā attieksme pret viesstrādniekiem. Tas ir pretrunā ar uzņēmēju satraukumu par strādājošo trūkumu un arī valsts institūciju un nu jau arī politiķu satraukumu par nodokļu maksātāju trūkumu, domājot arī par to, kur nākotnē ņemt naudu pensijām. Kā to vērtējat?
Šeit ir divi aspekti. Viens, ka vienkāršajiem cilvēkiem ir bailes par to, ka var parādīties liels skaits iebraucēju. Kaut, ja salīdzinām Rīgu ar citām Eiropas valstu pilsētām, pie mums ir maz cilvēku, kuri acīmredzami ir iebraucēji.
Ja neskaita tos, kas iebrauca Padomju Savienības laikā.
Jā. Un var saprast, ka cilvēku vairums vēlas stabilitāti šajā ziņā. Bet taisnība arī uzņēmēju pusē, kuriem, ņemot vērā demogrāfijas situācijas divas šķautnes – dzimstības un mirstības joprojām negatīvo bilanci un arī to, ka aizbraucēju ir vairāk nekā atbraucēju, – daudzās jomās trūkst atbilstošas kvalifikācijas darbinieku. Šāda situācija traucē gan uzņēmējiem, gan valstij pietiekami labā tempā attīstīties.
Viena lieta – mēs zinām, ka Latvijā lielos apjomos trūkst programmētāju – tā ir joma, kur vajadzīgas specifiskas zināšanas –, bet tajā pašā laikā trūkst arī vienkāršāku darbu darītāju. Mūsu organizācijā, piemēram, ir biedri, kuriem ir tekstilražotnes un kas darbiniekus ved ar autobusiem no Lietuvas un arī atpakaļ. Tāpat zinu uzņēmumus, kas nodarbojas ar pārvadājumiem un tālbraucēju automašīnu šoferus spiesti meklēt ārzemēs. Līdz ar to, no vienas puses, tiešām ir sabiedrības nevēlēšanās redzēt citu tautību cilvēkus šeit uz vietas, bet, no otras puses, ir ekonomiskā likumsakarība – lai mēs attīstītos, augtu, darbaspēks vajadzīgs.
Ar ministrijām, politiķiem esat runājuši, kādā veidā to varētu risināt? Varbūt problēma ir komunikācijā – sabiedrība (arī bēgļu uzņemšanas kontekstā) ir sabijusies no iespējamas lielas masas iebraucēju, kas būtu slogs arī nodokļu maksātājiem, un cilvēki nav gatavi ieklausīties, ka bizness runā tikai par konkrētām specialitātēm?
Jā, protams, ka ar politiķiem par to runājam. Te vēl jāpiebilst, ka viens no vektoriem, kas palīdz risināt šo problēmu, ir saistīts ar to, ka Latvijas uzņēmumiem nepieciešams visu laiku kāpināt produktivitāti, tātad pēc iespējas modernizēties. Uzņēmumi to arī dara, jo uz to spiež gan demogrāfiskā situācija, gan vajadzība celt konkurētspēju starptautiskā mērogā. Bet jā, gudra imigrācijas politika būtu vajadzīga, un tās pieņemšana būtu stimulējama. Un arī tur ir vairāki aspekti. No vienas puses, būtu gudri un labi, ja akcents nebūtu likts uz migrāciju no kādas vienas valsts, vienas tautības cilvēkiem. No otras puses, svarīgi uz imigrāciju skatīties no nozaru attīstības viedokļa.
sēdētājam
cenzoram lēkme
v