Kaut kas līdzīgs nāk prātā, kad atsevišķi politiķi sāk atkal biedēt ar "starptautiskām sekām", ja Latvija turēsies pie Imigrācijas likuma grozījumiem, kas Krievijas pasu turētājiem uzliek par pienākumu apgūt latviešu valodu.
Van der Stūls – padzīvojis Nīderlandes kreisais politiķis, bijušais šīs valsts ārlietu ministrs un diplomāts ar pietiekamu starptautisko autoritāti – allaž bija neapmierināts, kā Latvija tiek galā ar to, ko Kremlis toreiz sauca par "nepilsoņu jautājumu". No šodienas nesatricināmajām pozīcijām raugoties, Latvijai esot pilntiesīgai ES un NATO dalībvalstij, mēs šāda veida kritiku uztvertu adekvāti – kā viena kreisa Eiropas politiķa pūšanu Kremļa stabulē. Arī pasaule ir mainījusies – tā ar vaļējām acīm raugās uz Kremļa gadu desmitiem ekspluatēto cilvēktiesību problēmu radīšanu un uzturēšanu kā mērķtiecīgu hibrīdkara elementu Krievijas impērisko tīkojumu apmierināšanai. Toreiz, protams, Latvijas situācija un līdz ar to jūtīgums pret šādu starptautisku kritiku bija pilnīgi cits.
Latvijas situācija un Eiropas un visas pasaules izpratne par Krievijas naratīviem piedzīvojusi neaptveramas izmaiņas, tāpēc interesanti, kas ir tā "starptautiskā reakcija", ar kuru tiekam biedēti – vēl viens nolējums Kremļa metodiskajiem materiāliem par ukraiņu neonacistu nežēlību, spiežot savu nevalodu mācīties Donbasa krieviem? Nopietni? Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka nekādas Krievijas pasu turētāju masveida deportācijas Latvijas politiskā esteblišmenta un topošās jaunās valdības dienaskārtībā acīmredzami nav. Neredzu problēmu amatpersonām runāt skaidru valodu un iespējamos riskantos scenārijus prezentēt.
Diezgan acīmredzami, ka vairums politiķu, kuri pērn burtiski nedēļu pirms šīs Saeimas vēlēšanām pieņēma šos problemātiskos grozījumus likumā, neorientējās uz scenāriju, kurā Krievijas pasu turētāji masveidā neizpilda nosacījumu par latviešu valodas apguvi un tiek deportēti pāri robežai austrumu virzienā.
Skaidrs, ka tie, kuri aizdomājās līdz šīs likumdošanas jaunrades sekām, to drīzāk iztēlojās kā līdzekli grožu pievilkšanai un valstiskai demonstrācijai, ka šāda necienīga attieksme pret latviešu valodu kā vienu no valsts pamatsimboliem ilgāk netiks pieciesta un ka Krievijas pasu turētājiem nopietni jāizvērtē savas perspektīvas un jāpiespiež aptvert, ka šeit nekāds Doneckas scenārijs neies cauri.