Vienības velobrauciens tradicionāli uzskatīts par sportisku masu pasākumu. Šogad pirmo reizi tā programmā iekļauta jauna disciplīna – Retro velo tūrisma brauciens, kas vairāk ir izklaidējošs pasākums – dalībnieki bez laika kontroles veiks izbraucienu ainaviskā maršrutā, apmeklējot noteiktus pieturas punktus, tur atpūšoties, degustējot Latvijas produktus.
Es pieļauju, ka Vienības velobraucienu pirmsākumos arī ir bijis kaut kas līdzīgs, jo neba nu visi sacentās. Taču šajā gadījumā ideja nāca no L’Eroica brauciena Itālijā, kas pasaulē ļoti populārs. Tas ir liels pasākums, kur dalībnieki brauc, atceroties agrākās dienas, prezentējot senākus riteņus un apģērbu. Vienkārši nobrauc distanci, baudot pašu velobraucienu.
Kāpēc šajā gadījumā jābrauc tieši ar senākiem riteņiem un tērpjoties veclaicīgi ?
Tas piedod īpašu noskaņu. Piemēram, katrs no mums kādreiz piedalījies karnevālā, zinām, ka, tiklīdz ir uzvilkts tērps, tā arī sajūties pilnīgi savādāk.
Vai šajā gadījumā nesanāk tāda kā Tvīda brauciena atkārtošana?
Nē, Tvīda brauciens manā skatījumā vairāk ir parādes pasākums. Šeit pamatā cita filozofija. Protams, varbūt nevaram sev pieņemt to, kas daudzviet ārzemēs, kur galvenā doma ir izbraukt pa baltajiem grants ceļiem – pie mums to neuztveram kā aktuālu, vairāk gribam, lai ceļi būtu asfaltēti, bet droši vien pienāks arī mums tādi laiki, kad šie baltie ceļi būs liels retums, unikums.
Šajā gadījumā uzsvars uz to, ka velosipēds ir transporta, pārvietošanās līdzeklis, ne tik daudz sporta inventārs?
Jebkādā nozīmē var traktēt. Svarīga braukšana ar riteni kā tāda. Te robežu nevajag vilkt, arī sportisti brauc ar riteni ikdienā.
Tagad praktiskā puse – kur un kad notiek šis brauciens?
3. septembrī Siguldā, 27. Vienības velobrauciena ietvaros notiks jau pieminētais Retro velo tūrisma brauciens, ko organizējam sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu. Pieteikties var caur Velo.lv lapu, tur arī plašāka informācija.
Kas īpaši jāņem vērā, kā jāsagatavojas?
Aicinām piedalīties ar vecākiem velosipēdiem – no 1990. gada uz leju. Proti, nav jābūt ar pilnīgi retro velosipēdu, bet arī negribētos, ka kopējo noskaņojumu bojā ar jaunajām tehnoloģijām – karboniem, modernajiem ātrumpārslēgiem utt. Līdz deviņdesmitajiem vēl bija raksturīgi, ka sporta riteņiem ātrmpārslēdzēji izvietoti pie rāmja, tāpat pamatā bija vienātrumnieki.
Te arī jāņem vērā, ka tās nav ātrumsacensības.
Tieši tā. Būtu jauki, ja dalībnieki arī saģērbtos atbilstoši laikam, kad darināts viņu velosipēds. Svarīgi izbraukt distanci. Startējot dalībnieki saņems maršruta lapas, pa ceļam būs apstāšanās vietas, kur saņemt atzīmi, ka būts. Katra apstāšanās vieta būs ar savu vēsturisko nozīmi, gandrīz visur būs pieejamas arī nelielas uzkodas, dzērieni, šur tur būs arī mūzika.
Kāds arī pastāstīs, kas īpašs katrā no šīm vietām?
Atsevišķās vietās, piemēram, Līgatnes vīna darītavā, būs arī gids, bet citur tās vairāk būs atpūtas vietas ar iespēju baudīt ainavu.
Kā rūpēsieties par dalībnieku drošību?
Noteikti jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, šīs nav sacensības, kur trase būtu norobežota. Turklāt starts nav visiem kopā, katrs braucienu uzsāks atsevišķi vai mazās grupās. Bet, tāpat kā sacensībās, izbraucot maršrutu, finišā dalībnieki saņems medāli.
Kādi jauninājumi vēl šogad Vienības velobraucienā?
Pārējās distances nemainās, kā parasti būs Sporta šosejas brauciens (84 km), Kalnu divriteņu brauciens (49 km), LDz Tautas brauciens (36 km). Arī trases tās pašas, kas bija iepriekš. Vienīgi esam ieviesuši speciālas balvas arī mazākiem darba kolektīviem – līdz šim suminājām lielos, kuplākos.
Tā būs papildu motivācija arī mazākiem uzņēmumiem kopīgi piedalīties.
Jā, ceram uz to.
Cik daudz dalībnieku cerat pulcināt uz pasākumu?
Parasti ir ap 5000–5500. Arī šogad, redzot, kā piesakās, paredzams, ka būs apmēram ap šo skaitu.
Laika apstākļus esat pasūtījuši labus?
Kā vienmēr! Taču nevar visu laiku tā pūst vēji un līt kā iepriekšējās nedēļās!
Labi laika apstākļi, domājams, īpaši svarīgi Retro velo brauciena dalībniekiem – tie, kas piedalās sporta distancēs, protams, arī būtu apbēdināti par lietu vai vēju, tomēr viņi vairāk tendēti uz izaicinājumiem savai spējai pārvarēt grūtības.
Protams, nemitīgi sekoju līdzi tam, ko prognozē meteodienesti, pagaidām izskatās, ka jau ap 30. augustu laika apstākļi normalizēsies. Mums jau nevajag nekādu karstumu, ka tik nav lietus un liels vējš.
Cik strikts ir nosacījums, ka Retro braucienā jābrauc ar retro velo un attiecīgā apģērbā? Vai šāda prasība neierobežo dalībnieku skaitu?
Protams, ļausim piedalīties šajā braucienā jebkuram, kurš gribēs – tāds tomēr tiek rīkots pirmo reizi. Bet katrā ziņā aicinām vismaz kaut ko aizgājušo laiku modei atbilstošu uzvilkt, ja vien iespējams, lietot arī senāku divriteni. Valstij tuvojas simtgade, domāju, ka vēsturiskajā kontekstā šī varētu veidoties par labu tradīciju.
Sākumā vienmēr nepieciešami kādi iedrošinātāji. Vai jau sarunāti kādi speciāli ekipēti un saģērbušies cilvēki, kas rādīs piemēru, kā gatavoties šādam braucienam nākamreiz?
Dabīgi. Jāņem vērā, ka šo braucienu rīkojam sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu, Tomu Ērenpreisu, tātad dalībnieku vidū būs tie, kas piedalās tradicionālajos Tvīda braucienos. Tikai šajā gadījumā tas vēl vairāk atgādinās senāku laiku braucienu – agrāk jau nebrauca pa asfaltu vien.
Ar to arī jārēķinās, ka kāds posms būs pa zemes ceļu.
Jā. Bet arī tāds ceļš velobraukšanai labs. Siguldas mērs Uģis Mitrevics ar savu ģimeni visu maršrutu mierīgi izbrauca.
Ar cik ilgu laiku ceļā jārēķinās?
Viss atkarīgs no tā, kā katrs brauc. Mēs gan ļoti ceram, ka brauks mierīgi. Ilgākais laiks varētu būt kādas piecas stundas, īsākais – trīs. Jāņem vērā, ka pa vidu ir daudzas atpūtas vietas. Un, tā kā tās nav sacensības, arī braukšana paredzama mierīga, bez pārpūles.
Cik liela skaidrība būs dalībniekiem par to, kur jābrauc? Tagad populāra kļūst veloorientēšanās, bet šajā gadījumā taču nebūs tā, ka jāmeklē, kur varētu būt nākamais pieturas punkts?
Veloorientēšanās ir kas cits, te būs zīmes izliktas, kur braukt. Nomaldīties nevarēs.