Nacionālās apvienības (NA) identitāte definēta jau nosaukumā, tomēr redzam, ka jums nav monopola – konkurenti atsevišķos brīžos, šķiet, ir pat nacionālāki. Nupat bija diskusija par latviešu valodu skolās, daži Vienotības līderi izpaudās ar pat radikālāku retoriku nekā jūs. Tas nerada vēlmi pacīnīties par savu "teritoriju"?
Kaut nu tā būtu, ka viņi būtu nacionālāk noskaņoti. Jo īstenībā tas, par ko mēs pārdzīvojam, kad cīnāmies par savām idejām, ir gluži pretējais – mēs varam klauvēties ar šīm iniciatīvām, bet atsaucība ir ļoti maza. Ir viens apstāklis – tuvojas vēlēšanas, saprotam, ka tās idejas, ar kurām pozicionējas NA, ir ļoti populāras tautā, līdz ar to tieši pirms vēlēšanām mums būs lielākas iespējas daudz ko panākt. Ja vēlēšanas būtu tālu, pieļauju, ka arī jautājums par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem vai nepilsoņu institūta pārtraukšanu diez vai būtu tā izlemts, kā tas šobrīd ir. Līdzīgi arī ar jautājumu par skolu mācību valodu. Šadurska kunga priekšlikums jau neradās tukšā vietā. NA ir uzstājusi, lai mērķis par pāreju uz mācībām valsts valodā ir ierakstīts valdību deklarācijās. Veidojot Kučinska valdību, mēs uzstājam uz formulējumu, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizstrādā plāns un jāsāk tas realizēt. Katru reizi, kad ministrs nāca uz frakciju vai bija iespējams par to diskutēt komisijā, mēs prasījām, kur ir plāna izpilde. Kad paziņojām, ka nāksim ar likuma grozījumiem par šo iniciatīvu, Šadurska kungam bija kaut kas arī pašam jāpiedāvā. Ļoti novērtējam, ka ir pozitīvs solis uz priekšu, lai gan uzskatām, ka tas ir nepietiekami, – mēs nevaram runāt tikai par vidusskolas klasēm, jo īpaši tāpēc, ka nezinām, kas būs nākamais izglītības ministrs, tāpēc mums ir jānodrošinās ar likuma spēku neatkarīgi no tā, kas veidos nākamo valdību, kas būs ministrs.
Tad sanāk, ka jūs faktiski izmantojat citu populismu savu ideju realizēšanai?
Mēs izmantojam to, ka tuvojas eksāmens – Saeimas vēlēšanas – ne tikai mums, bet arī pārējiem. Šis ir tas brīdis, kad varam vairāk izdarīt, jo mūsu iniciatīvas ir grūtāk noraidīt. Līdz ar to mēs šo gadu būsim ļoti aktīvi ar dažādiem priekšlikumiem. Ne tikai tiem, kas ir šobrīd izskanējuši.
Premjers paudis, ka skolu jautājumu tūlīt ātri izlems, lai to noņemtu no priekšvēlēšanu dienaskārtības.
Kampaņai ir arī citi jautājumi. Mūsu skatījumā pirms vēlēšanām katrai partijai ir jāspēj atskaitīties, vai tas, kā esi balsojis savas darbības laikā, saskan ar to, ko esi solījis, un tām vērtībām, kuru dēļ par tevi balsojuši. Ja definējam kampaņu kā atskaitīšanos vēlētājiem, tad mūsu kampaņa nekad nav beigusies, mēs savām vērtībām un savai programmai esam uzticīgi no pirmās līdz pēdējai dienai Saeimas sasaukumā. Bet, kā jau teicu, šis vēlēšanu tuvums dod mums zināmas priekšrocības taktikas jautājumos, lai panāktu rezultātu. Tas neattiecas tikai uz nacionālajiem jautājumiem.
Laika gaitā tomēr manāmas pārmaiņas metodē, ko izvēlaties, lai panāktu rezultātu. Atceros Raivi Dzintaru pirms daudziem gadiem kā jaunu radikāli, kas rīkoja dažādus masu pasākumus, vēl būdams ārpus parlamenta. Tagad, šķiet, Raivis Dzintars kļuvis par tādu kā varas gaiteņu spēlētāju.
Jebkurā situācijā galvenais ir rezultāts. Tas ir vienīgais atskaites punkts...
Mērķis attaisno līdzekļus?
Līdzekļu izvēle atkarīga no iespējām. Pirms gadiem 10 nevarējām aiziet uz koalīcijas padomes sēdi ar savu viedokli, zinot, ka pēc tam kopīgi iziesim pie žurnālistiem un koalīcijas partneriem būs jāsaka – atbalsta vai neatbalsta. Tas, ko varējām izdarīt tajā laikā, – pievērst sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem, censties izdarīt tā, lai politiķiem, kas par to lems, būtu neērtāk nobalsot citādi. Patlaban mums ir mazliet citas iespējas, un, protams, izmantojam tās, kas šobrīd ir iedarbīgākas.
Nav riska, ka radīsies kaut kādi vēl radikālāki spēki, kas teiks: šie palikuši pārāk mīksti, nacionālās intereses jāaizstāv uzstājīgāk?
Mēs esam rūpīgi pētījuši un arī profesionāli pasūtījuši pētījumu firmām, lai analizētu, kāds ir NA vēlētājs.
Kāds tas ir?
Proporcionāli izglītotāks nekā caurmērā. Mūsu vēlētājs, piemēram, vēlēšanu atzīmēm pieiet ļoti rūpīgi – viņš liek daudzus plusus, svītro, tātad iedziļinās šajā procesā. Mēs secinām, ka mūsu vēlētājs ir gudrs vēlētājs, kurš spēj analizēt situāciju. Protams, visur ir izņēmumi, mēs nevaram runāt ne par ko absolūti, bet lielākoties mūsu vēlētāja vērtību kritērijs ir nevis, vai tu esi vairāk vai mazāk radikāls, bet – cik tu adekvāti spēj orientēties esošajā situācijā un kas ir tas maksimums, ko mēs attiecīgajā situācijā varam panākt un izdarīt. Aizcirst durvis kaut kādā brīdī un aiziet no valdības – tas būtu ļoti radikāli, bet vai mēs līdz ar to varētu, piemēram, izcīnīt papildu 32 miljonus par labu ģimenēm ar bērniem, vai tad mēs varētu palielināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām, vai varētu dienaskārtībā aktuālu turēt jautājumu par valodu, panākt finansējumu nacionālajam kino un citām lietām, kas ir svarīgas tikai NA?
Gribat, lai saglabājas esošā koalīcija arī pēc vēlēšanām?
Mēs gribētu, lai nākamajā koalīcijā NA ir lielāka ietekme un svars. Organizācijai ir jāaug un jāattīstās. Taču mēs neredzam daudz labākas alternatīvas šobrīd. Ļoti daudz nezināmo. Kas ir tā Jaunā konservatīvā partija? Pašlaik izskatās, ka ikviena koalīcijas partija ir nacionālāka par šo konservatīvo partiju. Latvijā ar vietējiem medijiem viņi runā svešvalodā, viņi nevar atbildēt uz jautājumu par pāreju uz mācībām valsts valodā – tur Strīķes kundzei ir gan jā, gan nē – un pilsonības jautājumu uzskata par vispār neaktuālu. Tā pati Vienotība un zaļie zemnieki pat neatļaujas būt tik kosmopolītiski. Protams, šādas partijas nozvejo daļu vēlētāju balsu, visticamāk, viņi pārvarēs 5% barjeru.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 23.oktobra laikrakstā Diena!
Šī cilvēka
Bijušais LNNK biedrs
zvirbulēns