Glābs ekonomiku, naudu nežēlojot

Ja ģimenē pelnītājs apslimis, kāda cita iemesla dēļ nevar strādāt, visi rēķinās, ka būs mazāki ienākumi, un fokusējas nevis uz jauniem aizņēmumiem, bet tēriņu mazināšanu. Valsts, šķiet, šobrīd iet pretējā virzienā – piedāvā uzņēmējiem pārcelt nodokļu un kredītu nomaksu uz vēlāku laiku, tātad vēlāk jārēķinās ar lielāku to slogu, taču par taupīšanas nepieciešamību neviens politiķis pat nav sācis runāt.

Varu pateikt, ka valdība ļoti operatīvi – jau pašā šīs krīzes sākumā – pieņēma lēmumu turpmākā mēneša komandējumiem plānotos līdzekļus novirzīt medikamentu un aizsarglīdzekļu iegādei. Tas bija par summu virs miljona eiro. Mēs strādājam pēc scenārija, ka šī krīze būs īslaicīga – divi trīs mēneši. Protams, skatīsimies arī uz iespēju samazināt izdevumus. Bet, ja ārkārtējā situācija būs ilgāka, tiks iedarbināti pavisam citi palīdzības līdzekļi, citas atbalsta programmas. Arī Eiropas Komisija šajās dienās paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai ir jāvelta tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams.

Kādi ir tie stimulēšanas pasākumi, ko esat gatavi izmantot?

Viens ir sociālais instruments – dīkstāves pabalsts. Tas vērsts uz mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kurai radušās problēmas valdības pieņemto lēmumu dēļ par ārkārtējās situācijas ieviešanu. Būs konkrēti atbalsta kritēriji atbalstāmajās nozarēs. Valsts ieņēmumu dienests pārskaitīs katram darbiniekam, kurš nonācis dīkstāvē, finansējumu, kas ir 75% no atalgojuma, taču ne vairāk kā 700 eiro. Tā būs šajos divos mēnešos.

Otrs – pēc iespējas vairāk līdzekļu atstāt uzņēmumu rīcībā. Tam ir finanšu instrumenti – aizņemšanās un garantijas caur Altum. Valdība jau ceturtdienas sēdē apstiprināja 715 miljonu garantiju aizņemšanās iespējai un 200 miljonu kredītu aizņemšanās iespējai. Šeit ir trīs galvenie virzieni, kuros mēs gribam strādāt. Pirmais – uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu garantijas, jo nauda tiem nepieciešama gan izejvielu pirkšanai, gan algām, gan arī apgrozāmajiem līdzekļiem, ja nav saņemta nauda par precēm. Otrs veids – daudziem uzņēmumiem, kuriem ir investīcijas, ja samazinās apgrozījums, pēc banku normatīviem kredīti var tikt novērtēti kā zemstandarta. Tas parasti bankas mudina (un tā notika 2008. gada krīzē) atbrīvoties no šādiem kredītiem – atprasīt uzņēmējam atmaksu, paņemt ieķīlāto mantu, lai to realizētu par mazu cenu u. tml. Šādos gadījumos mēs stāsimies kā garants kredītiem, taču tas tiešām attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuros redzams, ka tieši šī krīze ir ietekmējusi situāciju, nevis neveiksmīga uzņēmējdarbība. Un trešais virziens – ir arī tādi uzņēmumi, kam nepieciešams pārprofilēties, kam nepieciešamas investīcijas, lai iepirktu darbagaldus, pieņemtu jaunus darbiniekus. Šādiem uzņēmumiem arī garantēsim kredītus investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem. Tāds mūsu skatījums par šiem diviem trim mēnešiem.

Tas prasa lielus līdzekļus, tāpēc interesē arī jautājums par taupīšanu. Piemēram, daudzas valsts iestāžu ēkas tagad stāv tukšas, jo darbinieki strādā attālināti, arī kultūras iestādes neviens neapmeklē. Vai ir nepieciešams tās apkurināt?

Pats galvenais uzdevums šajos nenoteiktības laikos ir nepieļaut lielu bezdarba  pieaugumu un nodrošināt, lai uzņēmumiem, kam ekonomiskā darbība turpinās, būtu finanšu līdzekļi. Nākamās nedēļas izaicinājums mums ir sākt maksāt dīkstāves pabalstus tiem, kuriem bizness jau nenotiek. Ierēdņi jau tā šobrīd strādā vairāk par astoņām stundām dienā, lai to visu nokārtotu, ieviestu šīs procedūras. Te ir runa tomēr par lielāko atbalstu, kāds vien ir bijis valsts vēsturē.