Diena nesen intervēja apvienotās Nodokļu un muitas policijas priekšnieku Kasparu Podiņu, kurš uzsvēra, ka lielu īpatsvaru budžeta neieņemtajos līdzekļos sastāda PVN nepamatota atmaksa. Un aiz tā jau tomēr stāv konkrētas VID amatpersonas, kas šos lēmumus par atmaksu pieņem.
Es domāju, ja cilvēks ir pētījis un viņam ir priekšlikumi, tad es, nonākot amatā, tūliņ ar Podiņa kungu par to jautājumu arī runāšu – kādi ir šie fakti, kā mēs viņus varam apstrādāt un ar problēmu cīnīties. Tā ir daļa no manas prioritātes – analītikas attīstība. PVN izkrāpšanas shēmas nav tikai Latvijas, tā ir visas pasaules un Eiropas problēma, un ir arī instrumentārijs, kā ar to ļoti veiksmīgi cīnīties. No manu prioritāšu viedokļa, tā kā PVN ir divi miljardi no budžeta, tā ir pirmā prioritāte, ar ko jāsāk. Man ir patīkami dzirdēt, ka Podiņa kungam ir iestrādes, kā to darīt.
Neviena PVN shēma līdz galam nevar realizēties, ja VID neveic tā atmaksu.
Tieši tā! Tāpēc tas ir stāsts par analītiku un par "karodziņiem". Ja uzņēmuma darbība ir normāla un neliekas, ka tur būtu kādi riski, tam ir zaļš "karodziņš". Ja šķiet, ka uzņēmējdarbība nav sevišķi pareiza vai ir tikko reģistrēts uzņēmums un tam jau atmaksā vairākus miljonus PVN, protams, jāizlec analītiski "sarkanajam" karodziņam.
Parasti tas sarkanais karodziņš nezin kāpēc neizlec brīdī, kad notiek pārreģistrācija uz trešo valstu pilsoņiem – bieža PVN izkrāpšanas shēmas pazīme.
Protams, kāds var būt ir ieinteresēts, lai tas karodziņš parādās novēlotāk, bet elektronizācijas laikmetā tāda problēma nevarētu pastāvēt, ka mums nav absolūti sinhronas datubāzes ar Uzņēmumu reģistru. Pēdējā pusgada laikā, kad ne tikai notika cīņa ar čaulas kompānijām, bet arī tika pieņemti normatīvie akti, kas aizliedza sadarboties ar tām, ir visas iespējas čaulas kompānijām pateikt "nē" un tās viegli identificēt. VID pienākums būtu padarīt šīs procedūras ļoti skaidras – ja tu esi tāds un tāds uzņēmums, tad tu neceri, ka ātrāk par tādu un tādu laiku saņemsi PVN atmaksu, kamēr mēs tevi neiepazīsim. Tam ir jābūt normālam laikam, kurā veikt identitātes pārbaudi. Manā plānā tas ir, programmai "pazīsti savu klientu" ir jābūt. Tiem, kurus mēs pazīstam labi un kuriem mēs ticam, tiem mēs maksimāli atvieglojam administratīvo slogu, bet kuri mums liekas šaubīgi, tur mēs stāvam nodokļu maksātāju naudas sardzē.
Cīņa ar čaulas kompānijām gan vairāk attiecināta specifiski uz bankām. Un, ja paskatās VID un uzņēmumu strīdus par uzrēķiniem, neviena shēma nav iztikusi bez bankām, tajā skaitā skandināvu. Ko darīsiet, lai būtu sazobe VID un banku uzraugu starpā?
Bieži saka: mums nav likumu, mums nav pilnvaru! Beidzot, ja es pareizi lasu Nodokļu un nodevu likumu, arī citus likumus, tur viss ir uzrakstīts. Tad jautājums – kurš iet pa priekšu un visus ved pie viena galda, lai visas šīs sarunas nebūtu formālas? Es vienmēr esmu bijis cilvēks, kas to ir darījis. Ja es redzu, ka ir jābūt sazobei, es eju, aicinu visus pie viena galda, mēs vienojamies par to, kādā veidā mēs to darām.
Tāpēc man ļoti nepatīk tādi plāni, kuros pretī nav vārds, uzvārds, kurš saka: ok, mums ir tādas problēmas, bet divu trīs mēnešu laikā mēs to atrisināsim!
FKTK loma ir uzraudzīt bankas, vai šie procesi notiek atbilstoši, vai tur nav šaubīgi klienti. Ja tādi ir, ir jāpiemēro sods vai pat jāatņem licence. Es redzu tikai sadarbībā šo. Regulējums pašreiz ir vēl pietiekami jauns. Bet katrs zina savu vietu, savu lomu. [Kontroles dienesta vadītāja] Znotiņas kundze arī ir aktīvi ķērusies pie darba. Visi vēlas darīt pēc labākās sirdsapziņas. Jāorganizē iknedēļas vai vismaz ikmēneša tikšanās ar visiem iesaistītajiem, ieskaitot prokuratūru. Man tas būs jādara, un ne tikai, lai parunātos, bet lai vienotos par kopīgu rīcību. Citādi tas nav iespējams.
Acīs krītoši ir, ka administratīvajās tiesās ir ļoti daudz VID tiesvedību par nodokļu uzrēķiniem un daudzos ir atsauce uz paralēli notiekošu kriminālizmeklēšanu, bet šo krimināllietu ir maz.
Nu, pēc VID informācijas līdz šim brīdim ir ierosināti 406 kriminālprocesi. Ja cilvēki redz 22% ēnu ekonomikas, viņi ir pārliecināti, ka šo lietu ir jābūt vairāk. Ne jau vienmēr visam būtu jābeidzas ar krimināllietu, bet šis atturošais efekts mazinās, ja nav pietiekami daudz. Es nekādā gadījumā negrasos iejaukties izmeklētāju kompetencē, tas ir sliktākais, ko vadītājs var darīt. Bet mans pienākums būtu viņiem nodrošināt pietiekami daudz resursu un izglītības iespēju, lai varētu izmeklēt labāk.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 28. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Apčidrinskis
....
Jolki zeļonije