Ķiploki un zāļu tēja no gripas neglābs

Katru gadu ap šo laiku sabiedrībā vērojama panika par to, ka sākas gripas epidēmija, taču ir ārsti, kuri saka: gripa nekas traks nav, piecas dienas padzersiet tēju, un organisms pats ar visu tiks galā. Sakiet – ir pamats par gripu satraukties vai nav? 

Es neteiktu, ka satraukties, tomēr vajadzīga adekvāti piesardzīga uzvedība. Jo ir pasākumi, kā var izvairīties no saslimšanas. 

Kā japāņiem sākt nēsāt sejas maskas? 

Viņi valkā maskas, rūpējoties par citiem cilvēkiem. Ja cilvēkam ir slimības simptomi, velkot masku, mazāks risks inficēt citus. No inficēšanās maska nepasargās. Tātad varam ieteikt šo masku, piemēram, gaidot rindā pie ārsta. Tas būtu pareizi, taču pagaidām šāda prakse izplatīta tikai japāņiem. 

Kas mums būtu vairāk derīgs? 

Tomēr uz veikalu pēc pārtikas var nākties iet, pat ja saslimšanas dēļ var paņemt brīvdienas darbā vai skolā. Protams, ja cilvēks ir slims, nevajadzētu iet uz veikalu vai darbu. Tā kā slimo pārsvarā mazi bērni un skolēni, nevajadzētu vest saslimušu bērnu uz skolu vai bērnudārzu, jo tādā veidā slimība turpinās izplatīties. 

Kāpēc gripa izplatās ļoti ātri? Tai atšķirībā no citām slimībām inkubācijas periods ir ļoti īss – divas trīs dienas. 24 stundas pirms parādās simptomi, cilvēks jau ir infekciozs, pats par to nemaz nenojaušot. Bet, protams, viņš ir daudz infekciozāks, kad sākas klepus, citi simptomi. Ja turpinās iet uz darbu, inficēs kolēģus, ja bērns apmeklēs skolu, inficēs klasesbiedrus. Gripas laikā katrs saslimušais parasti inficē vēl vienu vai divus cilvēkus. 

Nav daudz. Sanāk, ka gripa nav no vislipīgākajām? 

Jā, salīdzinājumā, piemēram, ar masalām, kur viens inficē 15–18 līdzcilvēkus. Ar gripu katrs "uzcienā" tikai vidēji divus. 

Pēc gripas pārslimošanas neiestājas imunitāte pret to? 

Tā kā gripas vīruss var mainīties un laiku pa laikam tiešām mainās, pastāv iespēja, ka cilvēks ar gripu var slimot vairākas reizes savā dzīvē. Ja pārslimojis ar to celmu, kurš būs izplatīts nākamgad, ar to, visticamāk, neinficēsies, bet var parādīties arī cits celms. Tāpēc arī vīrusus, kas katrā valstī laboratorijās izdalīti no pacientiem (Latvija arī sadarbojas ar starptautisko laboratoriju), Pasaules Veselības organizācija izmeklē detalizēti, lai fiksētu, kas katru brīdi notiek pasaulē, sekotu vīrusu izmaiņām un lai tam piemērotu jaunās vakcīnas. 

Vakcīnas tiek ražotas divas reizes gadā – vienu reizi ziemeļu puslodei un vienu reizi dienvidu puslodei. Kad mums ir epidēmija, tur ir vasara, miers no gripas. Un otrādi. Vakcīna tagad satur trīs četrus vīrusa paveidus. 

Saslimt no vakcīnas nevar? 

Saslimt nevar. Vakcīnā nav dzīvu vīrusu. No šo vīrusu apvalka tiek izmantotas tikai sīkas daļiņas, kuras ļoti labi raksturo attiecīgo vīrusu un izraisa pret to imunitāti.

Kādreiz mēdz būt, ka vakcīna izrādās neatbilstoša gripas paveidam. 

Būtu bijis slikti, ja gripas vakcīna saturētu tikai viena vīrusa veida daļiņas, tad tiešām varētu būtiski kļūdīties un vakcīna nelīdzētu. Bet, tā kā gripas vakcīna veidota no triju vai tagad jau četru vīrusu veidiem, pat ja viens mainīsies, tik un tā cilvēks būs pasargāts pret citiem gripas vīrusu veidiem. Nav tā, ka cirkulētu neskaitāmi daudz dažādu vīrusu – parasti ir divi vai trīs vīrusu veidi, kas dominē katru sezonu. 

Parasti šķiet, ka mūs apdraud daudzi dažādi vīrusi. 

Ir citi, bet gripas vīruss ir daudz bīstamāks – no gripas vīrusa ir vislielākais hospitalizēto cilvēku skaits, jo gripa izraisa īslaicīgu imunitātes vājināšanos un tāpēc tieši gripas gadījumā ir ļoti daudz komplikāciju. Tās rodas tāpēc, ka gripai pievienojas sekundārā bakteriālā infekcija. Piemēram, mazam bērnam pēc gripas var būt vidusauss iekaisums. Taču visbiežāk cilvēkiem pēc gripas ir pneimonija jeb plaušu karsonis.