"Es nedomāju, ka bāriņtiesu likvidācija būtu pareizākais solis, bet tas, ka cilvēki, kas strādā bāriņtiesās, varētu kļūt par bērnu tiesību ekspertiem vienotā komandā pašvaldībās, gan ir apsverams solis," teica ministre.
Tiesībsargs regulāri saņemot signālus par bāriņtiesu darbinieku neētisko rīcību, tādēļ viņš lūdzis LM aktualizēt un publiskot Bāriņtiesu darbinieku asociācijas izstrādāto ētikas kodeksu.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidroja, ka informācija, kas iesniegumos tiek saņemta no iedzīvotājiem, bieži rada neticību, vai kaut kas tāds vispār ir iespējams valsts amatpersonu rīcībā. Esot vairāki gadījumi, kuros bāriņtiesu darbinieku teikto var vērtēt kā cilvēka cieņu aizskarošu. Tas ir absolūti nepieņemami un liek uzdot jautājumu, vai šādai rīcībai ir jāpaliek bez sekām, norāda Grāvere.
Savukārt Labklājības ministrija norādījusi, ka šādi gadījumi ir nepieņemami un tie ir jāvērtē bāriņtiesas darba devējam - pašvaldībai, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas izveidotu ētikas komisiju.
LM vērsusi Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas uzmanību uz pašreiz spēkā esošā bāriņtiesu darbinieku ētikas kodeksa trūkumiem un nepieciešamajiem papildinājumiem. Ministrijas ieskatā bāriņtiesu ētikas kodeksa loma jāstiprina gan darbinieku mācību, gan darba novērtēšanas procesā.
Vienlaikus ministrija norādījusi, ka ētikas kodeksa sekmīgai iedzīvināšanai ir nepieciešama arī ieinteresēta ētikas komisija, kura iesaistās ne tikai iespējamu pārkāpumu gadījumā, bet arī spēj sniegt atbalstu darbiniekiem, saskaroties ar izaicinājumiem.