Lembergs: Tā ir Kučinska valdība, tā nav Lemberga valdība

Šī gada oktobrī paredzētās Saeimas vēlēšanas ir pēc ļoti daudziem gadiem pirmās, kad neesat pieteikts kā ZZS premjera amata kandidāts. Sajūta, it kā ar to noslēdzas tāda kā politiska ēra. 

Es pie tā tik ļoti nepiedomāju. Bet jā, ja paskatās vēsturiski, no 2006. gada biju ZZS premjera amata kandidāts. Taču šobrīd ZZS ir reāls premjers, kas pārstāv Liepājas partiju, līdz ar to būtu neloģiski, ja pēkšņi mani nominētu šim amatam. Es šajā sakarībā gribu pateikt: ir dažādas lugas sarakstītas par kaut kādām sarunām, bet jāsaprot, ka tu nevari iet uz reālu Saeimas balsojumu kā premjera kandidāts, ja, pirmkārt, tev nav balsu (tas nekas, ka koalīcijai teorētiski ir balsis, – tas nenozīmē, ka konkrētai personai ir tās balsis, kā šajā gadījumā man). Un, otrkārt, strādāt tā, lai izpatiktu, es neprotu. Tas vairākums, kas ir bijis jebkurai koalīcijai, tajā skaitā arī pēdējai, ir tāds, ka tā ir laipošanas koalīcija, un tas man nepatīk. 

Netiksiet uz televīzijas debatēm, kur aicina partiju virzītos premjera amata kandidātus.

(Smejas.) Jā, netikšu gan, man būs brīvāks vakars.

Kā ir nostrādājusi šī valdība?

Pēc Emša valdības šī ir tikai otrā reize, kad ZZS pārstāvis ir premjers. Valdība strādā, es teiktu, diezgan autonomi. Es esmu skaidri definējis, ka tā ir Kučinska valdība, tā nav Lemberga valdība. Ir jautājumi, kuros es esmu izteicis savu viedokli, tajā skaitā arī kritisku, ir gana daudz gadījumu, kad ir manā viedoklī ieklausījušies, ir gadījumi, kad tas tā nav bijis. Bet es uzskatu par savu pilsonisko pienākumu paust savu viedokli, kad to uzskatu par vajadzīgu. 

Kad, piemēram?

Piemēram, es neatbalstīju pieeju, ka bērniem pirmajā klasē būtu jāsāk iet jau no sešu gadu vecuma. Es jautāju: kāds tam pamatojums? Man atbildēja: lai vidusskolu beigtu 18 gadu vecumā. Bet šāda mērķa sasniegšanai taču var būt arī vairāki citi risinājumi, ne tikai šis viens, tos tad arī vajag piedāvāt ar attiecīgu analīzi un pamatojumu, lai varētu pieņemt lēmumu. Nevis pārlikt skolā iešanu par gadu ātrāk un to, ko kādreiz pirmskolā apguva piecgadīgie un sešgadīgie, likt vienā gadā apgūt piecgadīgajiem. Stahanoviešu pieeja! 

Tāpat neatbalstīju mazākumtautību skolu likvidāciju. Es uzskatu, ka humanitāros jautājumos nedrīkst pieņemt administratīvus lēmumus, kas vērsti pret kaut kādu (šajā gadījumā etnisko) grupu. Tas nav tālredzīgi, un tas nav gudri. 

Ar administratīviem lēmumiem nerisina nacionālos jautājumus, drīzāk tikai tos sarežģī. Es paliku šajā jautājumā zaudētājos, ZZS manu viedokli neatbalstīja, pieņēma nacionāli radikālu nostāju. 

Tas pats attiecas arī uz finanšu ministru – nevar būt divi finanšu ministri, var būt tikai viens. 

Kučinskis ZZS pārstāv Liepājas partiju, viņa neatkarība no jums saprotama, taču ar finanšu ministri ir citādāk – viņa nāk no jūsu vadītās partijas. 

Jā, jā, bet valdības dzīve ir tik dinamiska, ka nav pat iespējams tā darboties, ka katru dienu kāds kaut ko ar kādu saskaņotu. Tas ir pirmkārt. Bet, otrkārt, ir atšķirīgi cilvēki, atšķirīgi stili pieejā. Man ir tuvs un saprotams tāds stils, ka jebkuram jautājumam jābūt detalizēti sagatavotam. Katram jautājumam nepieciešama detalizēta, skrupuloza, kompleksa sistēmveida analīze par esošo situāciju, ieteikumi uzlabojumiem un prognoze, kā tā strādās – ar kādiem rezultātiem – pēc pārmaiņām. Diemžēl es redzu, ka mūsu laikā ir iezagusies tāda pieeja, ka iztiek bez šādas sagatavošanās. 

Nosauciet kādu piemēru. 

Es oficiāli uzrakstīju vēstuli ZZS, un tad ZZS uzrakstīja valdībai: lūdzu iedodiet dokumentu, kas saucas Vispārējās izglītības reforma. Analīze par esošo situāciju, priekšlikumi un prognoze, kāds jāsasniedz rezultāts pa gadiem, lai to var kontrolēt. Nav tāda dokumenta... 

Tā nav vienīgā reforma, kuras pamatā nav šāda dokumenta vai, kā uzņēmēji saka, biznesa plāna. 

Nevienā reformā tāda nav! Vienalga, vai tas ir finansēs vai izglītībā, vai medicīnā, – nekur nav. Šobrīd ir iegājies tāds stils (un tas ir mantots jau no Dombrovska valdībām un arī ne tikai no tām) – nevis uzrakstīt bakalaura, maģistra vai doktora darbu un to aizstāvēt ar prezentāciju, bet gan nākt ar prezentāciju, bet bez bakalaura, maģistra vai doktora darba. 

Nav seguma tam, ko prezentē...

Tās ir tās lielākās atšķirības pieejā. Es arī domāju, ka Latvijas šābrīža politikā ir par daudz sociālisma. Tagad, kad gatavo budžetu, par ko ir runas? Kā papildu 1,1 miljardu tērēt.