Lieldienu vigīlijā uzsver stabilas ģimenes nozīmi

Katoliskajā Baznīcā Lieldienu vigīlijā tradiconāli tiek lasīti deviņi Svēto Rakstu lasījumi. Pirmais no tiem – stāsts par pasaules radīšanu, Ādamu un Ievu – ieskicē ģimeni Dieva plānā, norādīja arhibīskaps, kurā “vīra un sievas attiecības bija mīlestības pilnas, viņi bija uzticīgi viens otram. Šī ģimene bija droša vide bērniem”.

Līdz ar cilvēka izvēli sagrēkot, mainot nospraustās labā un ļaunā robežas, sākas ģimenes krīze. “Vīrs sāk vainot sievu un sieva vīru. Vīrs sāk kašķēties ar sievu un abi manipulē ar bērniem, lai nostiprinātu savas pozīcijas un gūtu virsroku pār savu otro pusīti.”

Savā sprediķī arhibīskaps atsaucās arī uz Lielajā Piektdienā notikušo Ekumenisko Krusta ceļu, kurā caur pārdomām un personiskiem dzīves stāstiem tika apcerēta atstumtības problēma. “Vairākas reizes dzirdējām liecības par to, cik dziļu ievainojumu bērnu sirdīs atstāj vecāku šķiršanās, nerunājot jau nemaz par to situāciju, kad bērns jau no paša sākuma aug tikai ar vienu no vecākiem, vai pat vispār bez vecākiem – bērnu namā vai ar kādu no radiniekiem. Šķiršanās kā ievainojumu cēlonis – bērniem, bet arī katram no vecākiem, kas projicējas pēc tam arī uz apkārtējiem.” Statistika liecina, kā norādīja Stankevičs, ka 2017. gadā Latvijā uz 1000 noslēgtām laulībām pretī bijušas 452 šķirtas laulības.

Turpinājumā arhibīskaps pievērsās Dieva piedāvātajai alternatīvai, ko atklāj citi Svēto Rakstu lasījumi. Viens no tiem ir Dieva apsolījums Ecehiēla grāmatā: “Es došu jums jaunu sirdi un jūsos iedvesīšu jaunu garu. Un Es izņemšu akmens sirdi no jūsu krūtīm un došu jums miesas sirdi, un iedvesīšu jūsos savu Garu.” Tieši šo pārdabisko pārveidi viņš norādīja kā risinājumu sarežģītās situācijās, arī ģimenēs, kurās tiek piedzīvota attiecību krīze. Dieva dotais iekšējais spēks ļaus mīlēt vienam otru, nemēģinot dominēt, vainot vienam otru.

Šī mīlestība neattiecas tikai uz attiecībām ģimenē. “Mīlēt savus kaimiņus, mīlēt savu priekšnieku, kurš reizēm nešķiet tāds, kādam viņam vajadzētu būt, vai arī – mīlēt savus padotos. Bez Svētā Gara spēka, bez Augšāmceltā Kristus mīlestības palīdzības tas nav iespējams.” Sveicot Kristus augšāmcelšanās svētkos, arhibīskaps novēlēja cerību un drosmi pārveidot pasauli atbilstoši Dieva aicinājumam.