Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmes ievadā tika prezentētas Slovēnijas prezidentūras ES Padomē prioritātes. Sanāksmi noslēdza diskusija par ES noturību pēc Covid-19 krīzes, kurā tika apspriesta gan ES gatavība krīžu paredzēšanā un koordinācijā, gan ES noturības un autonomijas veicināšana.
Eiropas Komisija (EK), atsaucoties ES dalībvalstu līderu februāra Eiropadomē paustajam aicinājumam, 15.jūnijā nāca klajā ar ziņojumu par Covid-19 pandēmijas laikā gūtajām mācībām. Lai nodrošinātu labāku ES sagatavotību sabiedrības veselības riskiem nākotnē, EK ziņojumā iezīmējusi nepieciešamību gan pēc vienotas ES rīcības vakcīnu jautājumā, gan ciešas ES koordinācijas krīžu situācijās kopumā, kā arī finanšu sfērā.
Diskusijā atzinīgi tika novērtēta arī EK atjaunotā rūpniecības stratēģija, kas sniedz uz analīzi balstītu novērtējumu par problēmām, ko rada atkarība no ārējiem rūpniecības piedāvājumiem. Tajā pašā laikā tika atzīmēta nepieciešamība izmantot priekšrocības, ko sniedz EK uzsāktā stratēģiskā prognozēšana. Tā ļaus identificēt un novērst nepilnības un vienlaikus efektīvi izmantot ES spējas, tādējādi nodrošinot sagatavotību un noturību pret nākamajām krīzēm, uzsvēra ĀM.
Uzrunas noslēgumā, Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka, neskatoties uz nepieciešamo ierobežojumu ieviešanu, kas pasargā sabiedrības pandēmijas laikā, demokrātisko vērtību - cilvēktiesību, likuma varas - ievērošana ir ļoti svarīga.
Diskusijā par ES noturību pēc Covid-19 krīzes piedalījās arī partneri no Rietumbalkānu reģiona.