Šobrīd gan valdībā, gan publiskajā telpā izvērtusies diskusija par veselības nozarei nepieciešamā finansējuma avotiem, tostarp par to, ka daļu naudas varētu novirzīt no sociālā budžeta. Veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) uzsver, ka gadījumā, ja nauda veselības jomai tiktu paņemta no sociālā budžeta, tas neatņemtu naudu pensionāriem, bezdarbniekiem un citiem no šī budžeta finansētajiem mērķiem. Kā jūs vērtējat iespējamību, ka daļa sociālā budžeta naudas tiktu novirzīta veselības jomas finansēšanai?
Galvenais princips droši vien ir šajā aspektā – ja kopumā mums ir divi grozi un ja mēs to grozu saturu saliksim četros grozos, no tā naudas daudzums nepalielināsies. Līdz ar to acīmredzams ir fakts, ka ir jāatrod vairāk finansējuma, jo šobrīd sociālo iemaksu sistēma ir tāda, ka cilvēks tās maksā savam pensijas kapitālam, maternitātes pabalstam (attiecīgi – kādas sociālas iemaksas esi veicis, no tā arī būs atkarīgs tā sauktās māmiņalgas apjoms). Arī iespējamam bezdarba gadījumam mēs nemaksājam kaut kādu vienu konstantu summu, kā bija deviņdesmitajos gados, bet atbilstoši saņemtā atalgojuma lielumam. Līdzīgi tas attiecas arī uz slimības pabalstiem. Līdz ar to – ja šajā visā mēs tagad kaut ko mainām, tad, kā jau esmu paudusi, ir jāatrod kompensējošie mehānismi, lai nodrošinātu pilnā apmērā visas manis iepriekš minētās funkcijas, un nav būtiski, vai šie līdzekļi tiek iedalīti no speciālā vai pamatbudžeta.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!