Šuplinska: Skolām jāizvērtē savas stiprās puses

Ministre norādīja, ka pēc OECD datiem 2018. gadā Latvija izglītībā ieguldīja 5,8% no IKP, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (4,6%), taču pedagogu atalgojums, atbalsta sistēma, izglītības rezultāti ir vieni no zemākajiem. Tas nozīmē, ka esošais skolu tīkls ierobežotā finansējuma apstākļos nedarbojas efektīvi un ir jāmaina.

"Ir pašvaldības, kā, piemēram, Grobiņa, kur skolu tīkla sakārtošana jau ir notikusi, tur pedagogiem ir pilnas slodzes darbs un viņi var saņemt lielāku atalgojumu bez braukāšanas no vienas skolas uz citu. Vienlaikus ir pašvaldības, kur skolotāja vidējā slodze ir 0,28 ar attiecīgi zemu atalgojumu. Šādā gadījumā skolas uzturēšana iegūst sociālu funkciju, bet izglītības kvalitāte paliek otrajā plānā. Protams, var teikt, ka 7 skolotāji uz 15 bērniem ir lieliska individuālas pieejas iespēja, taču valsts un arī pašvaldības nav tik bagātas, lai katram bērnam nodrošinātu privātskolotāju," sacīja ministre.

Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem un kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam, ministrija Saeimā budžeta pavadošo likumprojektu paketē ir iesniegusi grozījumus Izglītības likumā. Grozījumi paredz deleģējumu  Ministru kabinetam noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus skolas darbībā.

Sarunās ar pašvaldībām tika pārrunāti IZM informatīvajā ziņojumā Par skolu tīkla sakārtošanu piedāvātie minimālā skolēnu skaita kritēriji. Patlaban tie iezīmēti provizoriski, paredzot 10% izmaiņas, un vēl ir diskutējami, lai vēlāk uz to bāzes izstrādātu Ministru kabineta noteikumus.

Pirms katras sarunas gan IZM, gan Izglītības kvalitātes valsts  dienesta, gan Valsts izglītības satura centra pārstāvji apkopo datus par izglītojamo skaitu skolā, analizē pedagogu slodzes un atalgojumu, centralizēto eksāmenu rezultātus, akreditācijas, kā arī saņemtās sūdzības. Tiek apkopoti arī dati par bērnu skaitu atbilstošajā novadā, par bērniem, kuriem turpmākajos gados būtu jāsāk mācīties 1.un 10.klasē. Tas ļauj prognozēt, cik vietu sākumskolā un vidusskolā novadā būtu nepieciešams. Sarunās tiek skatīti arī citi izglītības aktuālie jautājumi: kompetenču pieejas ieviešana, pedagogu nodrošinājums, digitālā pratība skolotājiem u.c.

Šobrīd tiek veidota arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kuru plānots "iedarbināt" jau šā gada decembrī. Tiks pārskatīts modelis "nauda seko skolēnam", domājot par skolu pamatvajadzību grozu, bet arī to iespējams īstenot tikai tad, ja ir noteikts minimālais skolēnu skaits, kas vismaz tuvāko triju gadu laikā paliek nemainīgs (vai izmaiņas ir nebūtiskas).

Sarunas ar pašvaldībām IZM uzsāka augustā, lai noskaidrotu katras pašvaldības situāciju izglītības jomā, veidojot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu, racionālu skolu tīklu. Patlaban jau notikušas sarunas ar 60 pašvaldībām, tās plānots pabeigt tuvāko mēnešu laikā. Apkopotā informācija kalpos par pamatu tam, lai strādātu pie turpmākas minimālās skolēnu skaita noteikšanas, kā arī, lai pārskatītu pedagogu darba samaksas modeli "nauda seko skolēnam".